Septembris 13., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
07:50
un tagad ir tā, ka es bērnam esmu vajadzīga ne vairāk kā viņš man,
pēc garas un skumjas darba dienas ilgi skatīties viņa acīs, kas mirkšķinās kā samiegojušās (ilgi, nopietni un neko nesakot, man vairs nešķiet nepieciešami, vainas apziņas mudinātai, muldēt par to, ko viņš darījis šodien, bez tam - mēs taču jau vismaz 15 minūtes esam runājuši par elektrību un mitējušies runāt galvenokārt tādēļ, ka es esmu sasniegusi savu zināšanu & izskaidrošanas prasmju robežu),
agrā rītā, kad viņš guļ mums blakus baltajā pidžamiņā, ilgi skatīties viņa acīs, vērot, kā viņš ar pēdējiem spēkiem paceļ uzacis, lai noturētu actiņas vaļā (un murmina "šo-ko-lādes konfekti vai kaut ko tamlidzīgu" ("vai kaut ko tamlīdzīgu" ir vakardienas top teiciens)),
ņerkstēt par to, ka Toms viņu izklaidē, kad patiesībā būtu jāguļ (abiem),

un šodien darbā neaizmirst, ka ir taču arī mājas, kur viss ir pavisam savādāk.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

[User Picture]
From:[info]mariks
Date:13. Septembris 2005 - 18:36
(Link)
Mākslinieks - tas ir dzīvesveids, ne profesija. Tu - dārgā, tagad maini savu dzīvesveidu un līdz ar to arī diemžēl pārdod dvēseli. Tās ir tikai pirmās sekas, tikai pirmās........
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:13. Septembris 2005 - 19:53
(Link)
taisnība, taisnība.
but it's the experience i've never had before.
zini, tāds story, ka maz neliekas. kā jau visas pašdestruktīvās lietas, kurās tu meklē mīlestību.
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba