Aprīlis 10., 2005
| 23:43 šīsdienas dzejolis
saki saki manu vārdu pūķa olu naktī šķil iekur debessjumā sārtu mani vēlreiz vēlreiz vil lai es zinu, ko es vērta esi vēlreiz mana pils
es kā pērle krellēs vērta es kā debess atspulgs zils es kā sapnis acīs cērtos es kā logā iekārts tills es kā skumja pusnakts pils es kā gaisma, ko tu šķil es, kam nezini tu vārdu
|
Comments:
| From: | tomazz |
Date: | 11. Aprīlis 2005 - 00:00 |
---|
| | ;) | (Link) |
|
Jaukas blēņas :))
Tikai, otro pantu lasot, sajūta tāda, it kā tiktu ieslēgta "repeat" funkcija
nu loooģiski, paskaties uz atskaņu zīmējumu :)
atskaņas ta' atskaņas, bet glezna smuka:)
nuja, kaukātā. rakstu dzejoļus tā, kā citi ķēpājas uz piezīmju lapiņām. varētu turpmāk dēvēt tos dz. par "ķēpājumiem", lai nebūtu pārpratumu.
kā apgāzusies tintes pudelīte
From: | ibio |
Date: | 11. Aprīlis 2005 - 00:39 |
---|
| | | (Link) |
|
pirmais laps, otrais ne.
nu, tas ir viens un tas pats, man tak pofig, vai labs vai ne. precīzāk, kamēr nav izcils, tikmēr pofig par +/- k-kā tā
es tagad sapratu apraujas viņš kaut kur beigās tā - čiks - un nav vairs nekā
un arī atskaņas beigās nojūk, aizbēg, samudžinās
mhm. pēdējā rindiņa atskaņojas ar pirmo, bet tas acīmredzot vairs nav aktuāli. |
|
|
|
Sviesta Ciba |