Marts 27., 2005
| 19:58 vakar, starpcit, bija jocīgi. uzrakstīju vienai meitenei dzejoli (jā, man piemīt paradums vieglā šmigā rakstīt dzejoļus), tas sākās ar vai tu atceries savu vārdu vai arī domā tikai par to un beidzās (aptuveni) ar vai tu esi aiz sienas vai arī siena esam mēs sagraujot sienu tu sagrausi mūs
paklusē
Un tad es (sev par milzu pārsteigumu) redzēju, ka meitene sāk raudāt. Tā viegli.
|
Comments:
laikam jau ka kaut kas tuvs viņai šai dzejolī bij
nez, bija tur tāda. tā arī īsti neparunājāmies.
From: | ibio |
Date: | 28. Marts 2005 - 01:19 |
---|
| | | (Link) |
|
tad jau buus traapiijushies iistie vaardi iistajaa vietaa un iistajam cilveekam. varbuut vinjai pirmoreiz muzhaa kaads kautko taadu uzrakstiijis?
varētu tā būt. galu galā nav jau nemaz tik daudz cilvēku, kas izklaidētos, rakstot veltījuma dzejoļus :)
From: | ibio |
Date: | 28. Marts 2005 - 01:38 |
---|
| | | (Link) |
|
taadi cilveeki varbuut arii ir, bet ne visiem sanaak tik labi ;) |
|
|
|
Sviesta Ciba |