|
Februāris 17., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 00:13 - Pasaka par zilo putnu
(bērnam pirms gulētiešanas)
Reiz dzīvoja putniņš. Tas putniņš bija zils kā debesis, zils kā jūra, zils kā kāda puisīša acis.
Putniņš apsēdās koka zarā un dziedāja. Pagalmā iznāca meitenīte un teica: "Cik skaisti tu dziedi!"
"Es nedziedāšu ilgi," teica putns. "Es drīz pazudīšu."
"Kāpēc tā?"
"Jo zilais putns ir sapņu putns. Tu nevari vienmēr palikt sapnī, un tāpat tu nevari vienmēr dzirdēt manu dziesmu."
"Bet kā lai es tevi atrodu, kad tu pazudīsi?"
"Klausies manā dziesmā," teica putns. "Kad tu to iemācīsies, tad, kad vien tur redzēsi mani noslēpušos, šī dziesma sāks skanēt tavā sirsniņā. Un tad tu zināsi, ka es tur esmu."
Meitenīte klausījās putna dziesmā, klausījās ilgi, ilgi. Bet putns dziedāja, dziedāja un tad pacēlās spārnos un aizlidoja. Un meitenīte sabēdājās.
Bet tad viņa paskatījās debesīs un sadzirdēja putna dziesmu, un viņa saprata, ka tagad putns ir debesīs. Un katru reizi, kad meitenīte skatījās debesīs, viņa zināja, ka putns ir tur noslēpies.
Kādu dienu meitenīte paskatījās debesīs un vairs nedzirdēja putna dziesmu. Viņa saprata, ka putns ir aizlaidies no debesīm un pazudis. Bet tad kādu dienu viņa aizbrauca līdz jūrai, un jūra bija zila, zila kā putns. Un meitenīte paskatījās jūrā un dzirdēja putna dziesmu, nu viņa zināja, ka zilais putns ir noslēpies jūrā. Tad viņa bieži brauca uz jūru klausīties, kā dzied tur noslēpies putns. Līdz kādu dienu viņa aizbrauca pie jūras, bet jūra bija pelēka un nemīlīga, un putns bija pazudis, meitenīte vairs nedzirdēja viņa dziesmu.
Bet kādu dienu meitenīte satika kādu puisīti. Un puisīša acis bija zilas, zilas - un, kad meitenīte ieskatījās tajās, viņa sadzirdēja putna dziesmu. Nu viņa zināja, ka zilais putns ir noslēpies puisīša acīs. Un meitenīte bieži satikās ar puisīti, lai skatītos viņa acīs - jo tad viņas sirsniņā skanēja zilā putniņa dziesma.
(Pasakai, protams, ir bēdīgas beigas, bet tās es bērnam nestāstīju.)
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |