Februāris 10., 2003
| 04:20 nu nespēju es ticēt, ka attiecības var izjukt ārēju apstākļu - naudas, vecāku, whatever - dēļ. jo vienmēr taču kāds ir bijis tas, kas ļāvis šiem apstākļiem iejaukties tur, kur tiem nav vietas. bet no tā, protams, man vieglāk nepaliek.
un klasiskais izteiciens par to, ka par divu cilvēku šķiršanos vienmēr ir atbildīgi abi, rada maldīgu ideju, ka kāds var viens pats darīt visu, lai attiecības saglabātos. patiesībā jau tā ir abu izvēle, pie tam - katram atsevišķi. ja vienam ir jāaiziet, tad otrs tur nevar darīt neko. (ja vien, protams, topošās šķiršanās iemesls nav nesapratne vai lieka nepiekāpība. kas nav universāls attiecību iziršanas iemesls. t.i., ar bezgalīgu sapratni un piekāpību nav iespējams saglabāt jebkuras attiecības. un man nav pat īstas pārliecības, ka ir vērts.)
bet no tā, protams, man vieglāk nepaliek.
iespējams, mana vaina ir nevis pieķeršanās, bet iecirtīga nevēlēšanās piekāpties "ārējiem apstākļiem". pat tad, ja es zinu, ka tā ir tikai ilūzija.
ps dziesmas vārdi šeit.
pps uj, ja nu kāds to tā uztvēra - nekas šausmīgs nav noticis. pagaidām. Mūzika: The smashing pumkins - Crestfallen
|
Comments:
kusj kusj :) es tik cenšos izprast savas bailes :)
From: | susure |
Date: | 10. Februāris 2003 - 09:47 |
---|
| | | (Link) |
|
paaraak daudz Varbuut...
|
|
|
|
Sviesta Ciba |