Oktobris 31., 2004
| 08:23 Nuvaizin. Pēdējā sapnī vislaik rakstīju sonetus, sekojot (nu, vismaz iedomājoties, ka sekoju) filmas "Velvet Goldmine" sižetam, nobrīnījos par to, ka tik veikli sanāk, sapratu, ka tas tāpēc, ka rakstu angliski, nujā, angļu valodā jau vieglāk atrast atskaņas, pārgāju uz latviešu valodu, bet arī tā nebija slikti, tā kā tāds mazs motoriņš. Eju atpakaļ pagulēt.
|
Comments:
Kādu pierakstīji arī reāli?:)
nēnē, tur tak nebija ritma un vispār - briesmīgi :) atceros, ka "family" tika atskaņots ar "see" un tādā garā, sapnī rakstīti dzejoļi vienmēr ir bišķi nenormāli.
Bet varētu pierakstīt? Atceries tik labi? Tomēr interesanti...:)
nē, tas ir vienīgais, ko es atceros :) man nepatīk pierakstīt sapņu dzejoļus, sapņos tie izklausās fantastiski kruta, bet reāli parasti ir vairāk kā viduvēji. labāk saglabāt ilūziju.
Man arī ir bijusi izjūta, ka esmu nosapņojusi kaut ko tiešām, kā saki, fantastiski krutu:), bet nekādi neesmu varējusi atcerēties. Un tad ir žēl... |
|
|
|
Sviesta Ciba |