|
Janvāris 10., 2014
 | 11:18
Attiecībā uz cilvēkiem, kas "tikko kaut ko salaiž dēlī, tā uzreiz pie psihoterapeita" [vairāk atsaucoties uz teorētisku uzstādījumu, nevis uz konkrēto komentāru], es drīzāk piekrītu Alanam Votsam, kurš kādā lekcijā (aptuveni citējot) izteicās tipa: "So when a man goes to a therapist, and asks, do I need therapy? The answer is, well, you've come to a therapist, obviously there is something wrong with your head."
(Ja pareizi atceros, šo te analoģiju viņš piesauca, lai paskaidrotu, kāpēc - ja principā viss ir viens - nepieciešama kaut kāda apskaidrība; nu tb ja tev viņa ir vajadzīga, tad acīmredzot ir vajadzīga, un ja nav, tad nav.)
|
 | 23:45
Lia pārkrāmē manu pērļu kasti, izvelk metāla krustiņus, kas nāca līdzi visādiem citādiem metāla verķīšiem.
Lia: Oooo, kādi krustiņi, tie varētu būt auskari.
Es (savā labākajā agnostiķa tonī): Nu jā, varētu.
Lia: Piemēram, uz Helovīnu!
(Es tikai pēc īsa atkārta žokļa momenta aptvēru, ka krusts => kapi => Helovīns.)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |