|
Decembris 8., 2010
 | 00:49
ja tu dari jebko, kam tu tici, tev vajag vismaz vienu cilvēku, kas ir tev blakus, kad tu kliedz
|
 | 12:40 - RL & augstprātība
Citāts nr. 1:
"viņus [lasītājus] mēdz kaitināt lietas, kuru žurnālā [RL] nekad nav bijis (pārāk sīki burti, patoss, pārāk daudz reklāmu, kļūdas, augstprātība, arogance, snobisms, neliela ateisma smaka u.c.)"
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2010&month=2&article=1
Citāts nr. 2:
"Manuprāt, ar cilvēkiem, kas nepieņem šo nolikumu, nav vērts runāt."
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2010&month=12&article=7
Minētais Pjatigorska nolikums (lasāms tajā pašā linkā) satur tādas frāzes kā "Viņam nepārtraukti jāatrodas bailēs, ka viņš nomirs, nespējot vai nepaspējot apzināties savu domu par sevi kā par šai domai svešu ārēju objektu un apzināties pašu šo domu kā svešu visiem saviem kādreizējiem un tagadējiem objektiem, bet pirmām kārtām viņam pašam". Tbš, reālistiski skatoties, šo nolikumu pieņem vai nu tie, kas šādas frāzes saprot un zem tām parakstās (paceļ rokas komentāros, un pie reizes paskaidro arī man), vai arī tie, kas nesaprot un nemūžam neatzīsies, ka nesaprot, tāpēc izliksies, ka pieņem, ja jau Rītups tā saka.
Vai nu RL politika ir krasi mainījusies, vai arī man ir izteikti aplams priekšstats par vārdu "patoss", "augstprātība", "arogance" un "snobisms" nozīmi.
Piezīmēsim, ka man pat nav nekādu baiso iebildumu pret šīm īpašībām, vēl vairāk - es domāju, ka RL zīmols tikai iegūtu, ja godīgi pateiktu "jā, bļin, esam augstprātīgi un veidojam žurnālu cilvēkiem, kas sevi uzskata par baisajiem intelektuāļiem, kas pēc definīcijas ir krutāki par "vidējo domājošo, tas ir, nedomājošo cilvēku", un iepūt - ja tev tas nepatīk, tad, mūsuprāt, ar tevi nav vērts runāt". Šitādu pieeju es visnotaļ varētu cienīt.
For the record: ar mani nav vērts runāt, jo es piekrītu tikai Pjatigorska nolikuma 3., 4. un 5. punktam (bet droši vien neparakstītu pirms pamatīgas diršanās iz sērijas "a to nevar pateikt vienkāršāk, tā, lai arī dundukiem saprotams?"). Es gan neloloju ilūzijas, ka Rītups briesmīgi gribētu ar mani runāt, bet nu ja nu kāds Rītupa domubiedrs mani nejauši lasa.
|
|
|
|