|
Marts 24., 2005
 | 09:25
" Faktiski cilvēks, kas ir mierā ar sevi un pasauli, nejautā vispār, kopā-būšana vai nebūšana vienkārši notiek," es šodien ierakstīju vēstulē, un droši vien tā arī ir. Cilvēks, kas ir mierā ar sevi un pasauli, nejautā neko, jo viss, kam ir jānotiek, notiek tik dabiski un mierīgi, ka neatliek vietas jautājumiem - jebkas, ko viņš dara, ir tikpat dabisks kā sirdspuksti, tikpat ritmisks un tikpat ne-pārdomājams, tikpat nenovēršams.
Tātad cilvēkam, kas ir mierā ar sevi un pasauli, nepastāv "izvēle", jo cilvēks taču "neizvēlas" sirdspukstus, cilvēks "neizvēlas" matu augšanu un izkrišanu, gremošanu un asinsriti.
Tātad, ja mēs vispār varam runāt par "izvēli" un "brīvu gribu", tad tikai attiecībā uz tādiem cilvēkiem, kas nav izpratuši sevi un nespēj saskaņot sevi ar savu pasauli. "Brīva griba" piemīt tikai iekšēji nebrīviem cilvēkiem, kas allaž ir atkarīgi no sava "es" untumiem un savas pasaules plaisām un važām.
|
 | 11:49
zināt tās maskas, kuras parasti attēlo visur, kur ir kāda saistība ar teātri? nu, to masku, kuras viena puse raud un otra smejas?
man tās allaž ir likušās bezgaumīgas, pretīgas, nedabiskas un visnotaļ neciešamas.
bet šodien skatījos kādā fotogrāfijā, acīmredzot pārāk ilgi skatījos. skatījos, līdz pavisam nejauši atklāju, ka šī cilvēka seja tieši tāda arī ir. labā puse ir nopietna, pat skarba, mazliet bīstama. kreisā puse - jautra, bezbēdīga, virspusēja. tā, it kā viņa pasaule būtu sadalīta divās daļās, kas ne tikai pastāv vienlaikus, bet pat izpaužas vienlaikus.
Garastāvoklis:: satrūcies
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |