Novembris 28., 2004

02:15 - ;) pirmo reizi mūžā man patīk, ka tiek citēts Paulu Koelju. Saturs so-so, bet kā uzrakstīts! /arlabnakt. atvainojos par spamu.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

10:43 - palags par identitāti ( gara ievada daļa ) Identitāte ir tas, kas paliek pāri. Tad, kad sagrūst visi priekšstati par tevi - gan tavu draugu un paziņu priekšstati, gan arī tevis paša priekšstati. Tad, kad visi tev saka, ka tu esi pazaudējis savu "es" vai ka tev savas identitātes nekad nav bijis. Un kad tu sliecies viņiem piekrist. Nodzīvo dienu, divas dienas, nedēļu absolūtā tukšumā, neesot nekas, nejūtot neko, ko varētu nosaukt par sevi, tikai saplosītu masku un priekšstatu virpuli. Kad tu aizrautīgi meties iznīcināt to, kas vēl ir palicis neskarts - just for the fuck of it. Un, kad tu esi izplosījies un sagrāvis visu, tad paliks pāri kaut kas, kas ir bijis neiznīcināms. Jo tu esi bijis par vāju, lai to iznīcinātu. Vai arī - ja nu mēs runājam par nedestruktīvo variantu - kad tu esi apjēdzis, ka nav tāda "es", ka viss ir viens un nekas nav atdalīts, kad tu esi zaudējis robežas starp sevi un citu, starp sevi un pasauli, starp sevi un Dievu, kad tu esi uztvēris sevi kā daļu no visa, kas ne ar ko neatšķiras no veseluma, kas nekādā veidā nav atšķirta no veseluma, kad tu esi apjēdzis, ka visi priekšstati ir ilūzija. Ka "identitāte" ir tikai vārds, kas neapzīmē neko. Tas, kas paliek, tas esi tu.

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

22:21 - and maybe this is a cry for help tiem, kas ir lasījuši fantasy vai fantastiku: salasījos Terry Pratchett, nupat kā mēģināju lasīt Guy Gavriel Kay, i apstājos pie otrās lappuses. vislaik atsauc atmiņā Prečetu, gribas apsmieties, tad es atceros, ka tā ir nevis parodija par fantasy, bet nopietni rakstīta grāmata. kāds var ieteikt, ko no šitā palasīt? autoru, grāmatu? lūdzu-lūdzu.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi