Oktobris 14., 2003

00:23 jā, un vēl es šodien izdomāju, ka gribu uzrakstīt tip monogrāfiju. vai vismaz garu un daudzaptverošu tekstu par esamības nerealitātes apziņu dažādās kultūrās. tāpēc, ka lasu Eliadi. tāpēc, ka Eliade raksta par to, ka (ja es pareizi saprotu/atceros) pirmatnējam cilvēkam profānais laiks buja ne-reāls, ne-būtisks, nejaušs. atšķirībā no sakrālā laika (svētkiem/rituāliem/hvz kā vēl), kurš bija īsts un pareizs, mūžīgs un ciklisks. no kā izriet elementārs secinājums: mūsdienu cilvēkam, kurš sakrālo laiku samazinājis līdz minimumam (Ziemassvētki ir kļuvuši par atlaižu svētkiem, Jāņi - par dzertiņu un tamlīdz), līdz ar to ir zaudējis savas esamības realitātes un nepieciešamības izjūtu. zaudējis ticību, ka tas, kas notiek, varētu nebūt nejaušs. nav brīnums, ka šādā situācijā rodas sajūta, ka esamība nav reāla un zūd pati elementārākā ticība sev. un ir izmisīgi jāpierāda sava esamība ar tādiem paziņojumiem kā cogito, ergo sum.

(17 teica | man šķiet, ir tā...)

00:44 Palasījos www.alanwatts.com un sasmējos par šādiem ģeniāliem grāmatu nosaukumiem: Nonsense. Stolen Paper Editions, Mill Valley, 1967. Does it Matter? Pantheon, New York, 1970. Bet nu vispār laikam pētīt šo saitu ir vēl briesmīgāk kā staigāt pa grāmatnīcu. :/

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

04:31 "Mēs vēl joprojām dēvējam dažas tautas par "primitīvām" un "atpalikušām" tieši tāpēc, ka tās nejoņo pa lielceļiem mežonīgos ātrumos, neuzkrāj vairāk lietu, kā spēj izmantot, nenogalina mieru un klusēšanu ar nemitīgu avīžu un radio daudzvārdības straumi, nedzīvo kā sardīnes bundžā milzīgu pilsētu tvaikos. No mūsu uzmanības aizslīd fakts, ka evolūcija un progress var ritēt dažādos virzienos. Īsi sakot, tā saucamās "senās un primitīvās" tautas bija nepavisam ne tik stulbas, kā gribētos domāt, un viņu mitoloģijas nozīme būtiski atšķīrās no uzdevumiem, ar kuriem nodarbojas mūsdienu zinātne." Izskatās, Alans Votss arī visnotaļ agrā daiļrades posmā ir bijis tikpat precīzs un ass kā iekš "Grāmatas". Patīkami lasīt nopietnu zinātnisku literatūru un brīdi pa brīdim ieķiķināties par kādu asprātīgu formulējumu. :)

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

16:01 neapšaubāmi katolicismam kā reliģiskam strāvojumam ir lielāka jēga nekā luterānismam. pēdējais man agrāk patika labāk - bet tā jau tāda sociāla padarīšana vairāk nekā reliģija. nu, cilvēks nav spiests (un nejūtas spiests) kaut ko izprast vai tamlīdz. pietiek ar ticību Dieva esamībai un elementāru baušļu ievērošanu (vai cenšanos to darīt). bet tas, ka katoļticība man patīk labāk, nenozīmē, ka es gribētu tai pievērsties. vēl joprojām velk uz Austrumiem. ar visu manu iedzimti-rietumniecisko domāšanu. tieši tāpēc. jo jēga ir tieši šo dažādo dzīves skatījumu apvienošanā. būtu es dzimusi Japānā, droši vien kļūtu par pareizticīgo :)))

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi