Marts 28., 2003
| 15:08 tas punkts, kurā mēs paši sevi nododam, pārvēršas par durvīm, pie kurām var pieklauvēt. © teeja
|
| 19:31 ir tomēr labi nekliegt. klusie vārdi "pierāpo" lēnāk, bet pierāpo. varbūt es kļūšu par Labo Kluso Sievieti, kas kā siltā zemūdens straume visu groza un nes, un neviens mani neredz, bet visi jūt - jā, bija kaut kas nedefinējams un skaists...
// nu labi, tā ir, kā ir ar to pierāpošanu. aj, da who carez.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |