|
Septembris 18., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 15:43 - turpinot tēmu par vārdu lasāmību
Tie, kas nebija lasījuši to ziņu par vārdu lasāmību neatkarīgi no burtu kārtojuma - var to darīt, piemēram, šeit. A.god. mrvulfs piebilst šādi: "nez kāda izskatītos dzeja, ja domas kodēšanai izmantotu minimālo tam nepieciešamo simbolu skaitu?:)"
Zinātne saka tā:
"Dabiskajā valodā elementu iespējamās kombinācijas diezgan stabili ierobežo gan jēdzieniski, gan gramatiski nosacījumi. Katrs elements atrodas ķēdē starp ticamo iepriekšējo un motivēto sekojošo locekli. Šī īpatnība palielina teksta pārdaudzumu jeb redundanci. Visi vārdi un visas formas nav absolūti nepieciešamas, lai varētu uztvert teksta saturu. Ir iespējams saīsināt vārdus, izlaist atsevišķus teksta komponentus, kā tas notiek, piemēram, telegrammās.
Dzejas valodā novatorisma moments ir tik spēcīgs, ka viena vārda parādīšanās vēl nesignalizē par kāda cita vārda (vai vārdu) parādīšanās iespēju vai iepriekšēju pieminētību.".
(Ruta Veidemane. "Izteikt neizsakāmo." - R.:"Liesma", 1977)
Citiem vārdiem sakot, tā kā dzeja nav iepriekšparedzama un katrs vārds sniedz būtiski jaunu informāciju, ko nevar tik viegli izsecināt no iepriekšējiem vārdiem (kā tas ir dabiskajā valodā), tad šādi eksperimenti dzejā nebūtu iespējami. Varbūt es kļūdos? Vari atminēt, kas šajā dzejolī rakstīts?
Ikszua no tvaas atpāsnašās
tur tā vniea ainazeiša bjoā,
svnia dīsebes tu ptajekīaiss,
un es rezdjēu - szratds azidoilja.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |