|
Marts 28., 2022
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 22:10
Kā jūs saprotat frāzi "patiess vārdos un darbos"?
Nu, t.i., "patiess vārdos" ir diezgan konvencionāli, saka patiesību (kā ir, ko jūt, kā domā utt.) [bet tas nepaģēr to, ka visu laiku jāsaka visu, kas prātā, tas pats par sevi], un "nepatiess vārdos" būtu tāds, kas melo vai (manā, iespējams, pārāk principiālajā skatījumā) ar vārdiem liek saprast kaut ko tādu, kas nav patiess, pat ja nevar uzpisties konkrētiem izteikumiem
un es varu kaut kā iztēloties cilvēku, kas ir "nepatiess darbos", uz atsevišķām specifiskām rīcībām (nu, tur apskauj, lai gan nevēlas samīļot, vai tipa slauka asaras, lai arī neraud, or something),
bet kas ir tas, kā var pazīt patiesumu darbos?
Vai, ja šādi uzdots jautājums ir vienkāršāks,
es saprastu, ja man uzdotu jautājumu un, pirms es atbildu, teiktu "lūdzu, esi patiesa vārdos", un tad tas signalizētu, ka šis ir tas gadījums, kurā toč nevajag pieklājīgi sadirst,
bet, ja kāds ar mani satiktos un teiktu "lūdzu, esi patiesa darbos", ko es darītu?
/ vai arī var būt tā, ka mans ķermenis vienkārši īsti nemāk nebūt "patiess", nu, tas māk sastingt un nodzist un būt neizteiksmīgs, ja nevar atreaģēt sakarīgos veidos, bet ne "melot" as such, kas man ir sagādājis diezgan daudz problēmu, jo, nu, jā. Un varbūt cilvēki, kuru ķermenis konsistenti "nav patiess" ir kā reiz tie, kas manī rada to viscerālo "omg sociopāts" sajūtu? Bet tas atkal noraksta "darbus" uz "iemiesotību" kā izpausmes un komunikācijas formu, nevis uz "darbiem".
|
Reply
|
|
|