Janvāris 9., 2003
| 13:01 domas pēc negulētas nakts:
. ceru, visi apzinās, ka vārdu "posts" izrunā ar divskani (piemēram, "posts un bēdas" vai "tīrais posts ar tevi") . ja cilvēks kakājas, nemaz negribēdams kakāties, tad tas jau liecina par slimību. (un to, vai cilvēks kakājas vai nekakājas, es, pamperu-mainīšanas-speciāliste, jau nu mācēšu noteikt, un lai cilvēks, kas pamperus maina reizi nedēļā (ne jau sev, protams) te nemaz nemēģina kaut ko pretī spārdīties) . bērns par mani zobojas. vai arī: viņam ir zobs uz mani. un vispār, kaut kas ar mūsu attiecībām nav kārtībā, jo viņš smaida tikai tad, kad es saku MŪ.
|
Comments:
Varbūt viņam patiesi ir zobs uz tevi un viņš grib pateikt, ka esi govs, taču vēl nevar, un tāpēc apmierināti smaida brīžos, kad tu to pati atzīsti: "Mū!"
[neuztver personīgi, tā ir tikai versija, tu jau mani pazīsti ;)]
domāju, ka, ja es būtu govs, tas viņam sagādātu tikai prieku, jo govij ir četri pupi, nevis divi ;)
From: | 95 |
Date: | 9. Janvāris 2003 - 13:31 |
---|
| | | (Link) |
|
nja, man peedeejaa laikaa ar to 'posts' shvaki iet.. un lasot graamataas vai nu kur citur vaardu 'posts', saaku domaat - taa, kas te kaut ko posto un kur te kaads message board/whatever.. bet censhos no shii netikuma tik valjaa.. :) eahh, un viss journal.bad.lv deelj ;p
Man jau kādu laiku atpakaļ izpaudās neta slimīgā ietekme - brīžos, kad cenšos neapzināti uzklikšķināt uz pasvītrotiem tekstiem žurnālā, brīžos, kad paskatos datora pulkstenī, kas rāda 01:15 un nodomāju, ka līdz downloada beigām vēl stunda un piecpadsmit minūtes palikušas... |
|
|
|
Sviesta Ciba |