Janvāris 9., 2003
honeybee | 06:00 - šizo kad es biju maza, mamma man reiz skaidroja, kas ir šizofrēniķis - tas ir cilvēks, kas vienu brīdi ir labs un otru - ļauns, un nekad neatceras, kāds viņš ir bijis - it kā tas otrs būtu pavisam cits cilvēks... kopš tā laika es periodiski esmu sapņojusi par šo fantatisko stāvokli un periodiski paniski baidījusies no sajukšanas prātā (vai - vēl jo vairāk - no iespējas, ka es jau esmu sajukusi prātā). šobrīd man šķiet, ka pēc šīs definīcijas mēs visi esam šizofrēniķi, ik brīdi būdami citi, ik brīdi būdami pārliecināti, ka Šobrīd Es Esmu Es Pats, un par šo "es" domādami kā par laiktelpā more_or_less pastāvīgu vienību. un runa nav par definīcijas pareizību.
bērnībā man patika veidot figūriņas no krāsaina smilšakmens, kas lielos daudzumos bija atrodams netālu no mammas mājām. atmiņas par šo vietu un par smilšakmeni man ir nesaraujami saistītas ar māmiņas stāstu par šizofrēniķiem, ar manu pirmo domu - varbūt es esmu tāda un pati to nemaz neapzinos?, vasaru, zaļām lapām pūpolkokos.
tagad tā vieta ir pārvērtusies par pusaizaugušu izgāztuvi.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |