https://www.youtube.com/watch?v=YniiDC0J_7k

šo var salīdzināt ar Olafur, viņa rekordleibela siblingu (pardon my languagee), koncerts nav tikpat iespaidīgs kā Olafur dzīvajā, bet vismaz ierakstā ir jēdzīgi klausīties. Vienīgi basi mājās nav tādi, ka iet cauri visām iekšām. Un jociņi pusgada laikā paspējuši pamainīties.

Ienācās mana.menu pulverītis; ironiskā kārtā tagad mājās ir arī tradicionālā (20.gs.) barība, tad nu tikai pamēģināju intereses pēc mazu porciju. Garšo pēc pārāk salda auzu piena. Derēs. Būs vien jātestē, vai no šī var arī paēst, kad slinkums/nav laika/whatever ēdienu meklēt citur. Instrukcijā ir ieteikti 2 gremošanas enzīmu ražotāji, ja nu rodas problēmas, lol.

http://www.lsm.lv/lv/raksts/vesture/dzive/bijusais-islandes-arlietu-ministrs-mums-bija-iespeja-verdziski-nesekot-gorbacovam.a128070/

"Es ļoti labi atceros, kā, cenšoties panākt atbalstu jūsu centieniem privātā sarunā ar dažiem saviem kolēģiem, viens Rietumeiropas ārlietu ministrs, bet es neteikšu, kurš tas bija, paskatījās mana acīs un prasīja: kāpēc tu visu laiku par šo lietu runā, vai tad tās tautas nav vienmēr piederējušas Krievijai jebkurā gadījumā?"

Pamanīju vietējā veikalā kaut ko Soylentam līdzīgu, attālo māsīcu. Complan saucās. Saturot 26 vitamīnus un minerālus. Un esot viegla maltīte. Vajadzēja pamēģināt.
Pieleju klāt ūdeni un baltais pulveris pēkšņi kļūst maģiski rozā, laikam tāpēc, ka (skaitās) zemeņu garša.
Samaisu, paostu, pastrēbju vienu malku, otru, mazliet. Un izleju ārā. NEKAD VAIRS. Kaut kas tik pretīgs nekad mūžā nav dzerts. Kā vispār kaut ko tādu var dabūt iekšā?
Tas gan neko nepasaka par Soylent potenciālu. Šis ieraksts nav par Soylent.

https://www.youtube.com/watch?v=br0NW9ufUUw

& http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eksperti-pareja-uz-vasaras-laiku-saredz-vairak-prieksrocibu.a123297/

kur rakstīts:
""Ja mēs runājam, kāpēc vispār tāds vasaras laiks sākotnēji ir parādījies un kāpēc mēs uz to pārejam, ir jāsaka, ka vēsturiski šī ideja ir cēlusies no tā, ka ir bijusi vēlme cilvēkiem ietaupīt elektroenerģiju un iegūt vienu stundu gaišā diennakts laika. Šodien tas ir lielākais ieguvums visiem iedzīvotājiem," skaidro Jolanta Reinsone."

Wiki (https://en.wikipedia.org/wiki/Daylight_saving_time):
Starting on 30 April 1916, Germany and its World War I ally Austria-Hungary were the first to use DST (German: Sommerzeit) as a way to conserve coal during wartime. Britain, most of its allies, and many European neutrals soon followed suit. Russia and a few other countries waited until the next year and the United States adopted it in 1918.

Broadly speaking, Daylight Saving Time was abandoned in the years after the war (with some notable exceptions including Canada, the UK, France, and Ireland for example). However, it was brought back for periods of time in many different places during the following decades, and commonly during the Second World War. It became widely adopted, particularly in North America and Europe starting in the 1970s as a result of the 1970s energy crisis.

Piezīme, LV versijā (https://lv.wikipedia.org/wiki/Vasaras_laiks) rakstīts, ka "Pirmo reizi uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Apvienotajā Karalistē.", EN par Apvienoto Karalsti: "The proposal was taken up by the Liberal Member of Parliament (MP) Robert Pearce, who introduced the first Daylight Saving Bill to the House of Commons on 12 February 1908. A select committee was set up to examine the issue, but Pearce's bill did not become law, and several other bills failed in the following years. Willett lobbied for the proposal in the UK until his death in 1915."

prasās pielabot.

„Tu tiešām taisies gulēt ar visām drēbēm?” mazliet vēlāk, kad bijām iekārtojušies uz gulēšanu un es jau gatavojos izslēgties, Zīda Pūka ar vieglu nosodījumu vaicāja. „Es, piemēram, reāli ienīstu gulēšanu ar drēbēm,” viņš turpināja šausmināties. „Tas taču ir tik neērti! Vai tad tev tā neliekas?”

Man mazliet griezās galva pat guļus stāvoklī un bija grūti padomāt. Tomēr es centos, domāju un domāju, un man sāka likties – tiešām, gulēt ar drēbēm ir neērti, un man ienāca prātā – kāpēc es ciemos parasti guļu ar visām drēbēm? Tas taču ir tik neērti. Tā nu es novilku džinsus un džemperi – sajūta uzreiz bija daudz labāka. Nu gan biju gatava iemigt.
„Negribi pamīlēties?” Zīda Pūka ievaicājās.

Un tad es atkal domāju un domāju, un izdomāju – pareizi, tāpēc es ciemos guļu drēbēs; man jau likās, ka kaut kāds iemesls tomēr bija.

— Meiteņu sarunas, Pirmā reize, Daina Tabūna, 2014

Dažreiz (bieži) lasot mūsdienu literatūru, mani nepamet sajūta, bāc, to taču cibā var izlasīt, kāpēc jāizdod grāmatā. Tas tāpēc, ka stāsti ir par cibas paaudzi un tāpēc, ka ir cibiņi, kuri te cenšas/kuriem te sanāk rakstīt literārus īsstāstus. Tad jautājums paliek: kādā atšķirība starp grāmatu un pukstu?

https://www.youtube.com/watch?v=2oEnJfZ9joY
VS.
( ... tālāk ... )
Atceros, ka 1999. gadā, skatoties The Matrix scēnu, kur viņi ēda to pļuru, es domāju, ka negribētu tādus laikus piedzīvot, bet tagad tikai pēc 16 gadiem man ikdienas jautājums "ko lai šodien ēd" ir tā nogurdinājis un nogarlaikojis, ka alternatīva ir kaut kāds Soylent vai personīgais pavārs. Tā vien izskatās, kad šie sāks piegādāt uz Eiropu, tad būs jāpamēģina, vismaz tām dienām, kad nav iedvesmas meklēt ēdienu.

izlasu, ka filmu Modris tagad varēs skatīties internetā. Sapriecājos, aizeju un ieraugu klasisko:

Unfortunately, this title is unavailable in your region.

Internets ar robežām ftw.

Lai nebūtu tā, ka tikai gaužos, aizsūtīju izplatītājiem jautājumu.

Es te ik pa laikam sūdzos, ka koncertu dēļ nav vairs vērts iziet ārpus mājas, bet šo jaunieti gan labāk klausīties dzīvajā, nevis ierakstā.
Taču koncerts ir beidzies un var tikai gramstīties internetā gar veciem ierakstiem:

(pēc 2 gadiem daži stāsti joprojām atkārtojas, arī par Austrumeiropas sliktajiem ceļiem)

Joprojām viss strādā, tagad ziņās ir 23. februāris, kur, nevis viss tiks aizvērts, bet vienkārši pārstās atjaunināt, un XMPP atbalsts arī turpinās strādāt. Dzīvosim, redzēsim.

bye bye

Kaut kad bija sašutums, kas Kaķīša dzirnavas tika iebalsota kaut kādā topā kā pirmā. Tad nu re kur izrāvums no intervijas ar vienu atbalstītāju, Inese Zandere, dzejniece un grāmatu redaktore. Uz nesaistītās nots, nezināju, ka viņas vīrs ir Atis Klimovičs, «karsto punktu» reportieris.

— Kā tu vērtē Kārļa Skalbes Kaķīša dzirnavu uzvaru Lielajā lasīšanā?
Ja mani nakts vidū pamodinātu un pajautātu, kas ir latviešu literatūra, es pateiktu - Kaķīša dzirnavas. Ja esi lasījusi Kaķīša dzirnavas, tad vismaz reizi dzīvē esi saskārusies ar latviešu valodas skaistuma ideālu. Man patīk arī kaķīša tolstojiskā nepretošanās ļaunumam, ideja, kura nenozīmē ne vājumu, ne padošanos, bet nozīmē - spēt nenolaisties līdz vardarbībai. Es to neuzskatu par principu, kas nes latviešiem mūžīgā zaudējuma un bārenības postu, kā viens otrs saka. Ja lasa pasaku, saprot, ka kaķītis nav tik nevarīgs. Viņam ir daudz iespēju sevi aizstāvēt. Runājot ar ķēniņu, viņš saka: puikas, kas man darīja pāri, izaugs, un mēs vēl būsim labi draugi. Tā ir gudrība, tā pati līdzsvara uzturēšana caur kultūru, ko jūt Kaķīša dzirnavās.

— Lasot Kaķīša dzirnavas, man vienmēr kļūst skumji. Arī tavā jaunajā dzejoļu krājumā Putna miegā jutu lielas, smagas skumjas.
Man patīk dzidrums un skaidrība. Prieks ir duļķains, skumjas ir tīras un skaidras. Man Skalbes mentalitāte ir tuva, es skumjas izjūtu kā skaistumu, tīrību, vieglumu, nevis kā traģēdiju.

— Vai skumjām ir saistība ar vecumu?
Man šķiet - jā. Lai duļķes nosēstos un ūdens kļūtu dzidrs, vajadzīgs laiks. Viss ir jāpārdzīvo, un tikai pēc tam var iegūt dzidrumu. Domāju, cita ceļa nav. Skumsti droši!



...

— eu, eu, kā lai paziņo kaut ko svarīgu? Nu, piemēram, ka ir mainījusies interneta adrese un te nekā vairs nav?
— O, davai, davai, ieliekam flash!!!
( ... tālāk ... )
Kuram ienāca prātā šī ģeniālā ideja?

Turpinot manu nepatiku pret visu moderno, no Gnome 3/Shell pārgāju uz Xfce. Jūtos daudz labāk. Ja man būtu planšete, tad jau Gnome 3 būtu ok, bet uz darba datora man apnika visa tā staipīšanās un slīdēšana.

Nezinu, kāpēc sirsniņas pārkrāsošanu latvijas karoga krāsās kāds var nosaukt par labu kompromisu. Pirmkārt, sirsniņa paliek, otrkārt, darbs joprojām ir izpurgāts, treškārt, pat ja vidusjoslu interpretē kā garumzīmi, tā ir kompozicionāli nesamērīga un tāpēc frustrējoša.
Bet tā kā sirsniņas ir tik jaukas tāpat kā kaķīši, tad piedāvāju neaprobežoties ar vienu sirsniņu.


Un uz nacionālās valsts gadadienu arī parūpēties par brīvības pieminekli:

Posms noslēdzies. Sony vairs neražošot e-lasītājus :/

izrādās, ka nav tādu vienumu, kuriem nav jau nosaukuma vai vismaz ieraksts wikipedījā.
https://en.wikipedia.org/wiki/Digital_nomad
https://en.wikipedia.org/wiki/Perpetual_traveler

http://mindrdr.thisplace.com/static/index.html

MindRDR connects Google Glass with a device to monitor brain activity, allowing users to take pictures and socialise them on Twitter or Facebook. No physical interaction required.

izskatās, ka inbox atkal ir pazaudējis manas cibas bildes (kas ir vienīgais iemesls, kāpēc to lietoju). Vismaz pagaidām 95% bildēm iestājas taimauts.