I mean, maybe it's a cultural thing (I'm from Eastern Europe), and I certainly approve of parents spending more time with their children and vice-versa, but I personally don't see my extended family getting in a group of 20+ people and spending more than a couple of hours together without a major fight starting in less than half a day.

It's either fights about who's going to inherit what (and we're not talking about the Taj Mahal, but about a stupid piece of agricultural land in the middle of nowhere), or some grand-mother accusing her only daughter who went to college of "you could have done much better! and why did you have to marry X?" (with X, the son-in-law, being present, together with said couple's kids) followed by the grand-father from the other side of the "family tree" accusing X of marrying "bellow their family status", and so on and so forth.

“Bija viena brīnišķīga Austrālijas latviešu ģimene, kas bija atbraukusi [uz Latviju] ar vislabākajiem nodomiem,” Liesma Ose atstāsta atgadījumu. “Bet [viņi] aizbrauca atpakaļ uz Austrāliju tāpēc, ka [dēlam], kurš toreiz mācījās pamatskolā, angļu valodas zināšanas – kas, starp citu, viņam bija dzimtā valoda – novērtēja kā nesekmīgas [...]. Skolēns jutās ļoti pazemots, jo Austrālijā ar cilvēkiem viņš sarunājās angliski.”

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

„Tu tiešām taisies gulēt ar visām drēbēm?” mazliet vēlāk, kad bijām iekārtojušies uz gulēšanu un es jau gatavojos izslēgties, Zīda Pūka ar vieglu nosodījumu vaicāja. „Es, piemēram, reāli ienīstu gulēšanu ar drēbēm,” viņš turpināja šausmināties. „Tas taču ir tik neērti! Vai tad tev tā neliekas?”

Man mazliet griezās galva pat guļus stāvoklī un bija grūti padomāt. Tomēr es centos, domāju un domāju, un man sāka likties – tiešām, gulēt ar drēbēm ir neērti, un man ienāca prātā – kāpēc es ciemos parasti guļu ar visām drēbēm? Tas taču ir tik neērti. Tā nu es novilku džinsus un džemperi – sajūta uzreiz bija daudz labāka. Nu gan biju gatava iemigt.
„Negribi pamīlēties?” Zīda Pūka ievaicājās.

Un tad es atkal domāju un domāju, un izdomāju – pareizi, tāpēc es ciemos guļu drēbēs; man jau likās, ka kaut kāds iemesls tomēr bija.

— Meiteņu sarunas, Pirmā reize, Daina Tabūna, 2014