https://www.youtube.com/watch?v=br0NW9ufUUw

& http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eksperti-pareja-uz-vasaras-laiku-saredz-vairak-prieksrocibu.a123297/

kur rakstīts:
""Ja mēs runājam, kāpēc vispār tāds vasaras laiks sākotnēji ir parādījies un kāpēc mēs uz to pārejam, ir jāsaka, ka vēsturiski šī ideja ir cēlusies no tā, ka ir bijusi vēlme cilvēkiem ietaupīt elektroenerģiju un iegūt vienu stundu gaišā diennakts laika. Šodien tas ir lielākais ieguvums visiem iedzīvotājiem," skaidro Jolanta Reinsone."

Wiki (https://en.wikipedia.org/wiki/Daylight_saving_time):
Starting on 30 April 1916, Germany and its World War I ally Austria-Hungary were the first to use DST (German: Sommerzeit) as a way to conserve coal during wartime. Britain, most of its allies, and many European neutrals soon followed suit. Russia and a few other countries waited until the next year and the United States adopted it in 1918.

Broadly speaking, Daylight Saving Time was abandoned in the years after the war (with some notable exceptions including Canada, the UK, France, and Ireland for example). However, it was brought back for periods of time in many different places during the following decades, and commonly during the Second World War. It became widely adopted, particularly in North America and Europe starting in the 1970s as a result of the 1970s energy crisis.

Piezīme, LV versijā (https://lv.wikipedia.org/wiki/Vasaras_laiks) rakstīts, ka "Pirmo reizi uz vasaras laiku 1908. gadā pārgāja Apvienotajā Karalistē.", EN par Apvienoto Karalsti: "The proposal was taken up by the Liberal Member of Parliament (MP) Robert Pearce, who introduced the first Daylight Saving Bill to the House of Commons on 12 February 1908. A select committee was set up to examine the issue, but Pearce's bill did not become law, and several other bills failed in the following years. Willett lobbied for the proposal in the UK until his death in 1915."

prasās pielabot.

„Tu tiešām taisies gulēt ar visām drēbēm?” mazliet vēlāk, kad bijām iekārtojušies uz gulēšanu un es jau gatavojos izslēgties, Zīda Pūka ar vieglu nosodījumu vaicāja. „Es, piemēram, reāli ienīstu gulēšanu ar drēbēm,” viņš turpināja šausmināties. „Tas taču ir tik neērti! Vai tad tev tā neliekas?”

Man mazliet griezās galva pat guļus stāvoklī un bija grūti padomāt. Tomēr es centos, domāju un domāju, un man sāka likties – tiešām, gulēt ar drēbēm ir neērti, un man ienāca prātā – kāpēc es ciemos parasti guļu ar visām drēbēm? Tas taču ir tik neērti. Tā nu es novilku džinsus un džemperi – sajūta uzreiz bija daudz labāka. Nu gan biju gatava iemigt.
„Negribi pamīlēties?” Zīda Pūka ievaicājās.

Un tad es atkal domāju un domāju, un izdomāju – pareizi, tāpēc es ciemos guļu drēbēs; man jau likās, ka kaut kāds iemesls tomēr bija.

— Meiteņu sarunas, Pirmā reize, Daina Tabūna, 2014

Dažreiz (bieži) lasot mūsdienu literatūru, mani nepamet sajūta, bāc, to taču cibā var izlasīt, kāpēc jāizdod grāmatā. Tas tāpēc, ka stāsti ir par cibas paaudzi un tāpēc, ka ir cibiņi, kuri te cenšas/kuriem te sanāk rakstīt literārus īsstāstus. Tad jautājums paliek: kādā atšķirība starp grāmatu un pukstu?

https://www.youtube.com/watch?v=2oEnJfZ9joY
VS.
( ... tālāk ... )
Atceros, ka 1999. gadā, skatoties The Matrix scēnu, kur viņi ēda to pļuru, es domāju, ka negribētu tādus laikus piedzīvot, bet tagad tikai pēc 16 gadiem man ikdienas jautājums "ko lai šodien ēd" ir tā nogurdinājis un nogarlaikojis, ka alternatīva ir kaut kāds Soylent vai personīgais pavārs. Tā vien izskatās, kad šie sāks piegādāt uz Eiropu, tad būs jāpamēģina, vismaz tām dienām, kad nav iedvesmas meklēt ēdienu.

izlasu, ka filmu Modris tagad varēs skatīties internetā. Sapriecājos, aizeju un ieraugu klasisko:

Unfortunately, this title is unavailable in your region.

Internets ar robežām ftw.

Lai nebūtu tā, ka tikai gaužos, aizsūtīju izplatītājiem jautājumu.

Es te ik pa laikam sūdzos, ka koncertu dēļ nav vairs vērts iziet ārpus mājas, bet šo jaunieti gan labāk klausīties dzīvajā, nevis ierakstā.
Taču koncerts ir beidzies un var tikai gramstīties internetā gar veciem ierakstiem:

(pēc 2 gadiem daži stāsti joprojām atkārtojas, arī par Austrumeiropas sliktajiem ceļiem)

Joprojām viss strādā, tagad ziņās ir 23. februāris, kur, nevis viss tiks aizvērts, bet vienkārši pārstās atjaunināt, un XMPP atbalsts arī turpinās strādāt. Dzīvosim, redzēsim.

bye bye

Kaut kad bija sašutums, kas Kaķīša dzirnavas tika iebalsota kaut kādā topā kā pirmā. Tad nu re kur izrāvums no intervijas ar vienu atbalstītāju, Inese Zandere, dzejniece un grāmatu redaktore. Uz nesaistītās nots, nezināju, ka viņas vīrs ir Atis Klimovičs, «karsto punktu» reportieris.

— Kā tu vērtē Kārļa Skalbes Kaķīša dzirnavu uzvaru Lielajā lasīšanā?
Ja mani nakts vidū pamodinātu un pajautātu, kas ir latviešu literatūra, es pateiktu - Kaķīša dzirnavas. Ja esi lasījusi Kaķīša dzirnavas, tad vismaz reizi dzīvē esi saskārusies ar latviešu valodas skaistuma ideālu. Man patīk arī kaķīša tolstojiskā nepretošanās ļaunumam, ideja, kura nenozīmē ne vājumu, ne padošanos, bet nozīmē - spēt nenolaisties līdz vardarbībai. Es to neuzskatu par principu, kas nes latviešiem mūžīgā zaudējuma un bārenības postu, kā viens otrs saka. Ja lasa pasaku, saprot, ka kaķītis nav tik nevarīgs. Viņam ir daudz iespēju sevi aizstāvēt. Runājot ar ķēniņu, viņš saka: puikas, kas man darīja pāri, izaugs, un mēs vēl būsim labi draugi. Tā ir gudrība, tā pati līdzsvara uzturēšana caur kultūru, ko jūt Kaķīša dzirnavās.

— Lasot Kaķīša dzirnavas, man vienmēr kļūst skumji. Arī tavā jaunajā dzejoļu krājumā Putna miegā jutu lielas, smagas skumjas.
Man patīk dzidrums un skaidrība. Prieks ir duļķains, skumjas ir tīras un skaidras. Man Skalbes mentalitāte ir tuva, es skumjas izjūtu kā skaistumu, tīrību, vieglumu, nevis kā traģēdiju.

— Vai skumjām ir saistība ar vecumu?
Man šķiet - jā. Lai duļķes nosēstos un ūdens kļūtu dzidrs, vajadzīgs laiks. Viss ir jāpārdzīvo, un tikai pēc tam var iegūt dzidrumu. Domāju, cita ceļa nav. Skumsti droši!



...

— eu, eu, kā lai paziņo kaut ko svarīgu? Nu, piemēram, ka ir mainījusies interneta adrese un te nekā vairs nav?
— O, davai, davai, ieliekam flash!!!
( ... tālāk ... )
Kuram ienāca prātā šī ģeniālā ideja?

Turpinot manu nepatiku pret visu moderno, no Gnome 3/Shell pārgāju uz Xfce. Jūtos daudz labāk. Ja man būtu planšete, tad jau Gnome 3 būtu ok, bet uz darba datora man apnika visa tā staipīšanās un slīdēšana.

Nezinu, kāpēc sirsniņas pārkrāsošanu latvijas karoga krāsās kāds var nosaukt par labu kompromisu. Pirmkārt, sirsniņa paliek, otrkārt, darbs joprojām ir izpurgāts, treškārt, pat ja vidusjoslu interpretē kā garumzīmi, tā ir kompozicionāli nesamērīga un tāpēc frustrējoša.
Bet tā kā sirsniņas ir tik jaukas tāpat kā kaķīši, tad piedāvāju neaprobežoties ar vienu sirsniņu.


Un uz nacionālās valsts gadadienu arī parūpēties par brīvības pieminekli:

Posms noslēdzies. Sony vairs neražošot e-lasītājus :/

izrādās, ka nav tādu vienumu, kuriem nav jau nosaukuma vai vismaz ieraksts wikipedījā.
https://en.wikipedia.org/wiki/Digital_nomad
https://en.wikipedia.org/wiki/Perpetual_traveler

http://mindrdr.thisplace.com/static/index.html

MindRDR connects Google Glass with a device to monitor brain activity, allowing users to take pictures and socialise them on Twitter or Facebook. No physical interaction required.

izskatās, ka inbox atkal ir pazaudējis manas cibas bildes (kas ir vienīgais iemesls, kāpēc to lietoju). Vismaz pagaidām 95% bildēm iestājas taimauts.

Es pat nemaz negribu jautāt, kas ir kristīgās vērtības,
un Eiropa labprātīgi no ASV grib paņemt to sliktāko.

Jāraksta, ka man galīgi nepatīk, kur globālais tīmeklis ir aizgājis ar savu "taisām programmas webāāāā".
Atveru tukšu FF, 200 MB aiziet. Visbiežāk vajag turēt atvērtu e-pastu, piemēram, gmail. Saskaņā ar about:memory datiem tas apēd papildus 60MB. Roundcube saskarne gan tikai 20 MB.
Speciāla e-pasta programma, kas aizstāj gan gmail, gan roundcube ciļņus, aizņem tikai 45MB.
No otras puses, negribētos ne telefonā, ne datorā instalēt katru sīku lietotni katram dzīves gadījumam.
Tad nu 2. pasaules dilemma.

Crypto.cat tagad piedāvā iespēju čatot ar FB draudziņiem.
FB vēsturē sarunas izskatoties šādi:

Diez, cik ilgi FB ko tādu atļaus. Lai gan diez vai masas panesīsies uz šo pasākumu, jo jātur vaļā vēl viens logs.

uh, ah, Keita Buša augustā un septembrī taisās Londonā sniegt 15 koncertus. Iepriekšējā koncerttūre esot bijusi 1979. gadā. Kurš tad jau bija piedzimis? Es nē. Varētu padomāt, ka viņa jau veca, bet izrādās, ka tikai 55 gadi. Laikam tagad nauda izbeigusies, un nav skaidrs, kāda kvalitāte var būt 4 koncertiem nedēļā. Bet būs vien nākampiektdien jāpamostas agrāk un jāpamēģina nopirkt kāda biļete.

Skatoties viņas video, rodas tāda mmmm... lokana sajūta.
http://www.youtube.com/watch?v=BW3gKKiTvjs&list=RDHCZvqVPiFcDDc

http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-26679515

o, tagad atkal varēs sviestoties, nesēžot pie kases.
paldies vistu_zaglis un etalonfunkcija, un pārējiem iesaistītajiem.

saite