Paskatoties, kas notiek apkārt, tagad modē ir 3D printeri (un autortiesības), un bitcoini. Labāk tā.
Vienā prezentācijā bija jauka ideja, ka varētu ar printeriem drukāt kurpes, kas noderīgi augošiem cilvēkiem (bērniem). Kad paaugas, pārstrādā to plastmasu vēlreiz, pieliek mazliet materiālu klāt un nodrukā lielāku izmēru. Man liekas, ka līdz tam vēl tāls ceļš redzams, vismaz, redzot tos objektiņus, ko tajās konferencēs rāda, tāda priekšstats rodas. Bet es jau arī vazājos pa kaut kādiem kaktiem.
http://www.shapeways.com
http://www.psfk.com/2013/03/new-balance-3d-printed-shoes.html
http://www.hongkiat.com/blog/3d-printings/

Šonedēļ Irā labs portrets par to eiro pretinieku, kas manabalss savācis vairāk kā 10K atbalstītājus.
(http://manabalss.lv/pret-eiro-ievie-anu-latvij-/show?mode=all&type=top)

"Viņš ir vīrietis labākajos gados, dzīvo Ikšķilē, sevi uzskata par labi izglītotu - viņam ir Latvijas Kristīgajā akadēmijā iegūts bakalaura grāds teoloģijā un sabiedriskajās attiecībās, kā arī augstskolā Attīstība aizstāvēts maģistra grāds sociālajā darbā. Agrāk vadījis smēķēšanas atmešanas centru, un pēdējais darbs ir autobusa vadītājs Ogrē. «Strādājot par autobusa šoferi, no visiem saviem maģistrantūras studiju biedriem saņemu vislielāko algu - drusku pāri 400 latiem,» viņš paskaidro."


http://www.ir.lv/2013/4/24/celt-valsti-no-jauna

Tad nu tautās iznācis pētījums par cibu (un vēl kaut ko).
Bet man ir problēmas to lasīt
1) Uz Linux bāzētā OS nerādās latviešu mīkstie simboli (ļ, ņ un vēl daudz kas). Viņi tur ir, ar copy-paste var dabūt, bet ekrānā nerādās. Gan jau vainīgs PDF lasītājs, lai gan ar to līdz šim īpaši problēmas nav.
2) Uz e-grāmatu lasītāja vispār nevar atvērt. Invalid page. Šādas problēmas man arī nav bijušas iepriekš.

Tā nu palieku gribot.

PDF ražots ar Nitro Pro 7. versiju. Laikam tad vēl 8. versijā sasolītais nestrādāja "Nitro Pro 8 lets you easily create industry-standard PDF files from almost any file format. And sharing is seamless: any PDF created in Nitro Pro can be opened and viewed on virtually any machine, and will display identically to what you intended it to" Not!
:( :(

Pagājušonedēļ Amazone nopirka vienu no populārākajiem grāmatlasītāju tusiņvietām goodreads. Daudzi priecājas, ka nu tagad viņu Kindle tiks sinhronizēta ar goodreads krustām šķērsām, bet citi bēdājās, ka ir bijis iemesls, kāpēc viņi pārstāja savulaik rakstīt recenzijas Amazonē. Daži apgalvo, ka viņi būtu bijuši gatavi maksāt par goodreads pakalpojumiem, lai šie paliktu neatkarīgi. Bet, vai tiešām pietiekami daudz lietotāji ir gatavi maksāt ar naudu, nevis saviem datiem?
Jāskatās, kas notiek tālāk.

Tikmēr Google atkal izņēmusi ārā saiti uz Readeri, ko nesen bija atlikuši atpakaļ.

Nesen izlasīju The Great Gatsby. Lika mums šo vidusskolā mājas lasīšanā lasīt, bet es nevarēju atcerēties, vai mēs izlasījam līdz beigām.
Tad noskatījos 1974. ekranizējumu. Vēl varēju skatīties 1949. gada versiju (https://www.youtube.com/watch?v=U2jh6XkjrHU), bet to es neskatījos. Vēl ir 1926. gada versija, bet no tā nekas daudz nav palicis pāri (https://www.youtube.com/watch?v=Asajgm-ciWA).

Beigās noskatījos 2013. gada versijas treileri. BlING BlING.

Varbūt man rādās, bet Gūgle saiti uz Rīderi tikko izņēma arī no "More" izvēlnes. Eh, nevarēja paturēt līdz 1. jūlijam.
Notikumi Kiprā arī liek aizdomāties, vai naudu vispār ir jēgas krāt un glabāt bankā, jo jebkurā brīdī var mainīties noteikumi. Atkal jāliek privātā seifā un jāpūdē vai jāpārvērš zeltā (?). Vai vienkārši nevajag krāt.

Klausos jauno Deivida Bovija albumu. Vismaz kaut kas labs.

Kādas jums attiecības ar Google Reader?
Ar RSS vispār?

Ciba tāda klusa.
Bet es šodien atklāju, ka šim ir "Authentication for reading protected feeds (e.g. LiveJournal friend-only posts)", kas man google rīderī vienmēr ir pietrūcis, bet šis varbūt nestrādā ar veco cibas dzini.

Labi, ka inbox nav kā google, kurai, ja kas apnīk, tā to slēdz ciet.

Jaunajā e-pub redaktora Sigil versijā ir pievienota ērta fīča, kā ātri spellchekot grāmatu. Noderīgi tiem, kas lasa egramataselektroniski dāvātos ēzelīšus un grib kaut kādu daudzmaz kvalitāti. (http://www.softwarecrew.com/wp-content/uploads/2013/02/sigil-spellcheck.jpg)

Tiesa, pret "Pīteriem peņiem" un Būdām Budas vietā (true story) automātisks spellechecks neglābs.

Skatoties uz spama paskastītes skaitītāja dinamiku, redzu, ka spameri bija sasparojušies uz ziemassvētkiem/jauno gadu. Jāizmanto svētki. Tad pie spama bija kaut kādas 170 mēstules, tagad "tikai" 39.

--
Atgādinu, ka savu e-pasta adresi atdevu spameriem, kad reģistrējos virtuālajai maksājuma kartei moneybookers. Lai gan viņu lietošanas noteikumos ir rakstīts, ka viņi manus datus var atdot trešajai pusei, neviens jau negaida, ka trešā puse būs hardcore spameri(?). Turklāt izskatās, ka daži moneybookers lietotāji no tā tiek paglābti. Visticamāk tāpēc, lai neradītu viegli pierādāmu saiti, ka moneybookers ir spameru draudziņi.

Vispār man tā dalīšanās ar lietotāju informāciju ir tā apnikusi. Viendienu izdomāju, o, pieteikšos interneta videonomai Netflix. Izlasīju viņu lietošanas noteikumus, un, neskatoties uz to, ka viņiem maksāju par pakalpojumu, viņi joprojām grib manus datus iedot saviem radiniekiem.
Man tas nav vajadzīgs. Lai dzīvo magnētiskās saites.

UUU, cibā atkal kašķis.
Savukārt, Alain de Botton jaunākā grāmata saucas 'Religion for Atheists', http://www.alaindebotton.com/Religion.asp

Alain (a non-believer himself) proposes that we should look to religions for insights into, among other concerns, how to:

- build a sense of community
- make our relationships last
- overcome feelings of envy and inadequacy
- escape the twenty-four hour media
- go travelling
- get more out of art, architecture and music
- and create new businesses designed to address our emotional needs.

Mani šāds temats no Alain pārsteidz. Bez maz vai liekas, ka kāds viņu ir piespiedis ko tādu rakstīt vai viņam izbeidzies vecāku mantojums un vajag naudu..
Atšķirībā no citām Alain grāmatām šo nelasīšu, galvenokārt, tāpēc, ka visas iepriekšējās uzskaitītās lietas es spēju veikt un saprast bez reliģijas.

Un kas tur ir tik īpašs tajās reliģijās? Vai tiešām, lai iemācītu bērnam, ka nevajag zagt, vajag visu to teātri ar dievu?

Hmm, nē, ir vēl viena jauna grāmata viņam - How to think more about sex, http://www.theschooloflife.com/shop/how-to-think-more-about-sex/ .

Nu ir laiki pienākuši, ziņās par atrasto nākamo lielāko pirmskaitli, jāskaidro, kas tas tāds primskaitlis vispār ir "For example, 4 is not a prime number because it can be divided by itself, 1 and 2"

http://www.reuters.com/article/2013/02/08/us-usa-science-primenumber-idUSBRE9170UO20130208

Un kāpināšana arī ir aizmirsta, bet reizina skaitli ar sevi n reizes, "The new number is 2 multiplied by itself 57,885,161 times, minus 1"

Un kāpēc vispār visi iespringst par tiem lielajiem pirmskaitļiem?
"Prime numbers also have been used in Web applications to encrypt messages because they are so rare."

??? because they are so rare?

http://stackoverflow.com/questions/439870/why-are-primes-important-in-cryptography

T.i., sareizināt 2 pirmskaitļus ir viegli, bet sadalīt vienu lielu skaitli reizinātājos ir jau grūtāk, it sevišķi, ja tam ir tikai 2 reizinātāji (bez 1 un sevis paša).

chimera nenoslinkoja un digitalizēja daļu no National Geographic piedzīvojumiem Latvijā 1924. gadā

Februāra National Geographic Latvija numurā ir raksts no NG 1924. gada arhīva, kur kāds amerikānis paceļojās Latvijā. Ar bildītēm.

Ja nu kādam interesē,

Security Engineering – A Guide to Building Dependable Distributed Systems is now available free online in its entirety.

I’ve long been an advocate of open science and open publishing; all my scientific papers go online and I no longer even referee for publications that sit behind a paywall. But some people think books are different. I don’t agree.

http://www.lightbluetouchpaper.org/2013/02/04/security-engineering-now-available-free-online/

Ilgi domāju, vai man to vajag, bet nopirku trīs grāmatas uz papīra.
Tad domāju, ieskenēšu, atdošu papīru tālāk, lasīšu privāto e-kopiju.

Paskatījos, ka visas grāmatas plaši izmanto piezīmes un apakšlapas paskaidrojumus. Tas procesu padara garāku un darbietilpīgāku (ja vien negrib visu darīt gramatas elektroniski stilā, kuriem vienalga par kvalitāti, ka tik kvantitāte).

Bet vispār — tā tagad jauna mode, likt, nevis cipariņus, bet lapas malās pie rindām kaut kādus simbolus, tad grāmatas beigās uzskaitīt lapaspušu numurus, kur jāsameklē īstais skaidrojums?

Saprotu, ka ir lielās diskusijas — likt piezīmes beigās vai lapas apakšā. Bet šis paņēmiens laikam grib padarīt paskaidrojumus neuzkrītošākus, taču sanāk arī grūtāk izsekojamāki.

Bet vispār šī metode, ka norāde uz paskaidrojumu ir sānu joslā, nevis tekstā ar skaitli vai kaut ko citu (*), manāmi atvieglo skenēšanas procesa rezultāta rediģēšanu, it sevišķi, ja tās piezīmes ignorē.

"Toreiz, tāpat kā tagad, izceļošanas kritiķi apšaubīja izceļotāju ētisko orientāciju, norādot, ka pareizi būtu būt mierā ar savu kārtu un lūgt Dievu, nevis prātot par to, kā radoši uzlabot savus dzīves apstākļus. Topošo muižnieku kapitālistu centieni pieturēt atbrīvoto darbaspēku sakrita ar nacionālās apziņas kultivētāju vēlmi pieturēt latviešu zemniekus, lai nostiprinātu latviešu tautu kā kultūras un, iespējams, politisku kopienu. Krišjānis Valdemārs, kurš pats nodarbojās ar zemes uzpirkšanu un pārdošanu Krievijā, tādējādi veicinādams izceļošanu, savā 19. gadsimta otrās puses vēstulē kādam Kurzemes mācītājam rakstīja, ka lielā zemnieku izceļošana varētu apdraudēt latviešu tautas veidošanos", 56. lpp

un zemnieki gribēja izceļot pēc brīvlaišanas, jo

"Zemnieki cieta "hronisku badu", un vācu laikraksti pat rakstīja par "dažādām sūnu sagatavošanas metodēm un no sākuma ieteica cept maizi no 1 daļas sūnām un 1 daļas miltiem, bet vēlāk, kad bads pieņēmās, šie paši laikraksti bija atraduši, ka arī no 1 daļas miltiem un 2 daļām Islandes sūnām iznāk laba zemnieku barība"" 55. lpp

avots: http://www.academia.edu/2296474/Aizbrauksana_un_tuksums_Latvijas_laukos_starp_zudusam_un_iespejamam_nakotnem_Departure_and_Emptiness_in_the_Latvian_Countryside_Between_Lost_and_Possible_Futures_

Tiem, kas nestalkero manu iepriekšējo ierakstu komentārus, http://gramataselektroniski.blogspot.ie/2013/01/visu-gramatu-saraksts.html

Hmm, diez kuru šis nokaitināja, ņemot vērā, ka tur faktiski lielākā daļa bija kaut kāds sviests.

Izrādās ir tāds BBC raidījumu cikls "The Grumpy Guide to ... " (tam nav nekāda sakara ar grumpy kaķi).
Un par aktuālo ir arī sērija "The Grumpy Guide to Christmas".
Komiķi mēģini smieklīgi-īdzīgi stāstīt par Ziemassvētkiem, nekas pārgalvīgi jautrs, bet tomēr patīkami.

Nevienam negaršo Ziemassvētku pudiņš.

http://www.bbc.co.uk/iplayer/episode/b00pk61h/The_Grumpy_Guide_To_Christmas/
var atrast arī pieejamākās platformās.

Priecīgus svētkus!

Tā jau arī ir.