|
Feb. 18th, 2012|06:39 pm |
|
un otrs jautājums, kas man šķiet apdomāšanas vērts ir par to, kāpēc cilvēki, kuriem nav skaidras nostājas, vai arī, kam ir nostāja neiesaistīties, tomēr aiziet un ievelk krustiņu? protālā minētais "negribu justies kā baltais zvirbulis" ir ļoti brutāli sacīts, parasti - īpaši tiem, kas ikdienā apelē pie nepieciešamības "domāt", "argumentēt", būt lōģiskiem un spriestspējīgiem - ir kaut kādi obskūrāki argumenti. Mani vienmēr mulsina šis "zinu, kā ir labāk, bet daru pretēji, jo, nu...". Jo, Nu... - kāpēc? Parasti bērniem tā ir - kad grib mīlestību, kļūst kašķīgi un niķīgi. vai sievietes, kas saka "nē, nē, viss ir labi" un iekšēji trin nažus asiņainai atriebībai. Vai tā ir kaut kāda pasakās balstītā mītiskā domāšana, vai kas? |
|