| |
[Mar. 27th, 2011|12:31 am] |
Soylent green mīlīga filmiņa. sākot jau ar to, ka aukstais karš un īpaši tā 70' gadu daļa nebeidz pāŗsteigt ar lieliskām lietām, tuprinot ar neticamo - nēģeriem galvenā izmeklētāja, kā arī mācītāja lomās 73 gada kīnō, turpretī ļoti ticams ir sieviešu statuss, kas ļoti skaidri un gaiši ir "mēbele" (nāk komplektā ar dzīvokli, ir bez emōcijām un dodas uz guļamistabu izģērbties katru reizi, kā telpā ienāk kāds vīrietis / vīrieši mīlestībā atzīstas tikai saviem labākajiem draugiem:) un tas viss līdz pat uzvarošajām beigām, kas no vienas puses varētu būt veģetāriešu slapjais sapnis: sojas pupiņas rulz ze vorld un pārstrādāta tiek gaļa, kas neprotestē un ir ļoti pozitīvi noskaņota pirms miršanas, no otras puses tā ir 70' gadu vīzija par laiku 2015-2022 un to raksturo viens vārds: "distopija". tā kā sanāk gandrīz "šodiena", ir mīlīgi salīdzināt, cik labi ko ļaudīm ir sanācis iztēloties pus gadsimtu atpakaļ. izdevies ir ok (vismaz nav triko un ar foliju apdarinātu ķiveru).
bunakti |
|
|
| Comments: |
Soylent Green is people!
Vispār man arī ļoti patīk skatīties 60.-70. gadu fantastikas filmas, viņas vienmēr ir par aptuveni šodienu -- un ir mīlīgi paskatīties, kur viņi aizšāvuši greizi. Pārsvarā jau bēda ir -- viņi pieņem, ka tolaik pastāvošās tendences turpināsies arī vēlāk. Piemēram, visās sešdesmito filmās ir attēloti baisākie kosmosa iekaŗojumi -- un kā nu ne, tolaik izskatījās, ka tieši tā viss arī notiks. Kas varēja aizdomāties, ka pēc amīšu izsēšanās uz mēness mērīšanās ar kosmosa raķetēm pierims un tā vietā sāksies cītīgāka mērīšanās ar kodolraķetēm? | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}