|
Aug. 12th, 2010|01:35 am |
man omu ļoti uzlabo atmiņas par pēdējo darbvietu, kad vēl strādāju par bufetčicu jeb viesmīli glaunā ekzotiskā restūzī, kur nāca visādi laventi un jēkabsoni un krasovicki un ūdres etc. nuvo, nu, ekzōtiskie restūža turētāji virtuvē nodarbināja citus tikpat ekzōtiska paskata ļaudis, kas ņebumbum citā valodā kā vien savējā kaut kādā nezinu kādā [jādomā, ka arābu]. Ar bārmeni iesmējām, ka drošvien arī pases ir atņemtas, jo jamie nakšņoja turpat ēstuvē uz tiem pašiem dīvāniem, kur dienas laikā savus smalkos dibuā novietoja jaunā viļņa publika, un ārā tie izgāja vien pēc pusnakts, tumsā un arī tikai līdz jūrai nopeldēties. Nuvo, kā jau ekzōtiskā iestādē naudīgajai jūrmalas publikai piedien, tad arī ēdieni visi tādi smalki, orientāli un citā mēlē izrunājami. Kā gadījās kā ne, bet uzkodu daļā tur viens tāds 'kibbe ras' bija, kuru, kad klientelle pasūtīja, es gāju virtuvē pieteikt, sakot 'pideras'. tipa "blablabla [citi ēdieni] end tū 'pidde-ras' ". galvenais pavārs šādos gadījumos kļuva vājprātā dusmīgs un beidzamajās reizēs arī skrēja pakaļ pa virtuvi, zibinot savu ķidājamo tuteni. Nekad jau nevar zināt, moš tiešam draud pa nopietnam, jo viņa orientālie saimnieki izskatījās tādi, kuriem nebūtu problemātiski atbrīvoties no viena 50kg [toreiz] kautķermeņa kkur piekrastes kāpās. Bet man pašai tas viss šķita nēnormāli smieklīgi.
es atvainojos. |
|