šitā ir mana māja gūgles kartē

View Larger Map

vakar apmēram 2 stundas "pastaigājos" pa savu ielu, mēs ar dārgo katrs no savas eiropa malas aizgājām no manas mājas uz mūsu veco kopīgo dzīvokli un es visu ceļu meklēju sevi uz riteņa garām braucot. nevienu pazīstamu cilvēku pa ceļam nesatiku, bet es taču atceros, ka kaut kur šitos google cilvēciņus redzēju, man gibētos ticēt, ka viņi kaut kur ir arī mani uz riteņa nobildējuši.

un vispār poļi ir kaut kādi party crashers, visādos normālos jūtūba tusiņos, kuros es esmu bijusi un kuros ir poļi, viņi uzmācas ar saviem 50 cent un ruki verh. kas, viņiem pilnīgi nav nekādas normālas gaumes?
un vispār es atsitu žokli pret kaut kādiem statistiem, kamēr mani kaut kāds brazīlis grieza atliekumā, dejojot lambadu.

šonakt sarunas kaut kādas šizīgas atkal sākās nekamisa negra.
jums abām vienāds izmērs?, jā, C, a tev? B. ko D? nē, B, ko nevar redzēt?

es vakar pierakstījos uz franču valodu, šodien biju uz karsto jogu. tad, kad boifrends ir aizbraucis, ir iespējams tik daudz ko dzīvē paspēt.

mana mīļākā smarža pasaulē ir svaigi pļauta zāle

man šobrīd ir reāls girl crush. meitene no mana kursa. viņa lasa to pašu ko es, viņa klausās to pašu ko es, viņai patīk tādas pašas filmas kā man, viņa pērk sunday times kultūras pielikuma dēļ un kafejnīcās pasūta hot chocolate, viņa absolūti dievina kaķus un ne pārāk mīl suņus, viņas mīļākā smarža pasaulē ir svaigs baziliks. viņa ir tik klusa un kautrīga, kāda es biju viņas vecumā. viņa ir gandrīz desmit gadus par mani jaunāka un man ir bail, ka es varu pateikt kaut ko stulbu, kas viņu varētu aizbiedēt prom.

un es viņai vakar pateicu, ka es nevienu īrieti neesmu satikusi tādu kā viņa, un viņa man teica, ka viņa nav satikusi nevienu īrieti tādu kā viņa, tāpēc viņa grib aizbraukt.

mums pēc divām stundām ir randiņš un mēs ejam uz argentīniešu filmu.

pagaidāam izskatās, ka manā kursā vieni jefiņi un vēngriezēji. es nezinu, pie kuriem pieslieties

starp citu, reportēju, ka mani super īsie svārki vīkendā uz džekiem, kā jau džekiem, nekādu vismaz verbālu reakciju neizsauca, ko nevar teikt par meitenēm. Meitenes mani sagaidīja ar ovācijām un tieši svārku dēļ, katra uzskatīja par savu pienākumu pienākt tuvāk un ievērtēt vai arī nokomentēt, ka ar šitajiem svārkiem es esmu bang on trend. nu man jau viņi arī tādi melni, ādas imitācijas, ar zelta rāvējslēdzi priekšā visā garumā, vai drīzāk īsumā. noteikti, ka vilkšu vēl.

es tātad šodien nodevos pilnīgai sevis lutināšanai. no rīta es aizgāju uz spa un iepriecināju sevi ar taizemiešu muguras masāžu, ķermeņa ādas attīrīšanu un sejas kopšanu, pēc tam relaksējos tējas telpā, pirtī un aromatizētajā kabīne. vēlāk kādu stundu nogulšņāju uz tādas flīžu apsildāmās krēslgultas. bauda ārkārtīga, es tur gandrīz vai aizmigu tajā siltumā ar klasisko mūziku uz austiņām.

un lai diena būtu pilnībā izdevusies, pēc tam tur pat viesnīcā aizgāju paēst un desertā paņēmu mandeļu - bumbieru kūku. mmmm

sevi vajag mīlēt.

tikko piedzīvoju random act of kindness, kad viena kolēģe pusstundu pēc visu palaišanas mājās, ieradās pie manis atpakaļ(pusdesmitos vakarā), sakot, ka ārā baigi gāž lietus un es taču nevarot braukt ar riteni mājās, ka mamma esot viņu savākusi ar mašīnu, bet pusceļā viņa esot par mani iedomājusies un likusi mammai griezt mašīnu riņķī un braukt man pakaļ. es esmu pilnīgi mēma no šitādas labestības

pēc skype čata mans draugs mani uzzīmēja tā, kā viņš mani iedomājas sēžam pie datora.

tas melnais ir laptops un tas apaļais pulķītis ir mikrofons

mēģinu izlemt, vai tas ir ļoti nepiedienīgi meitenei, kuras draugs tikai pirms nedēļas aizbraucis uz ārzemēm mācīties, vilkt ļoti īsus svārkus uz dzimšanas dienas svinībām pie kolēģa, ar kuru trīs gadu garumā ir regulāri koķetēts.

viens no maniem vakardienas priekiem bija fragmenti no Stīvena Fraja autobiogrāfijas The Sunday Times new review pielikumā, kurā viņš stāsta par savu bezkaislīgo, draudzīgo mīlestību pret Hjū Loriju. un pret cilvēkiem, kuri tādā ievainojamā, atklātā veidā savu dvēseli uz baltiem palagiem spēj izklāt, nebaidoties būt smieklīgi vai pārprasti, pret tiem cilvēkiem man rodas nepārvarama mīlestība.
man liekas, tas ir vienīgais veids, kā turēties pretī visām pasaules klačām un intrigām. tava neievainojamība slēpjas tavas ievainojamības šķietumā.

jā, bet jūs tikai paklausieties, kas tā ir par mīlestību.
It is a matter of extreme good fortune that, handsome as he is, funny and charming and clever as he is, I have never felt an erotic stirring for him. How catastrophic, how painfully embarrassing that would have been, how disastrous for my happiness, his comfort and any future we might have had togerther as comedy collaborators. Instead our instant regard and liking for each other developed into a deep, rich and perfect mutual love that the past 30 years has only strenghtened. The best and wisest man I have ever known, as Watson writes of Holmes. I shall stop before I get all teary and stupid.

manā mājā šobrīd notiek human rights maģistrantu tusiņš un šā brīža šumēšanās ir par to, kā fairtrade drēbes var tikt pārdotas ar 50% atlaidi.

nē, patiesībā burvīgi jaunieši, žēl tikai ka ne uz palikšanu. šī ir priekšpēdēja nakts, kad viņi šeit ietusēs.

un visiem tiem, kas mani sveica ar iekļūšanu studentu kārtā, liels paldies.
gribēju piebilst, ka tas patiesībā nav tik grandiozi, kā izklausās, jo tā ir tikai viena gada studiju programma (tāpat gan valsts apmaksāta), pēc kuras es cerams dabūšu diplomu, nevis bakalauru vai ko tamlīdzīgu, bet es tāpatās šausmīgi, šausmīgi priecājos, jo tas izraus mani no tās drausmīgās darba rutīnas un strādāt es varēšu tagad tikai vīkendos, un varbūt beidzot man būs par kripatiņu interesantāka dzīve.

protams, ka es te sapriecājos par jaunas dzīves sākumu, un tā sapriecājos, ka nolikos ar vēdera gripu uz pāris dienām un savā pirmajā darba dienā pēc atvaļinājuma nācās zvanīt, ka saslimu. šodien tik beidzot nedaudz atlabu, bet tāpat jau vāja jo vāja aizvilkos uz darbu, tā jau divas dienas neko vairāk par rīsiem neesmu ēdusi, tiklīdz kā noliecos, tā galva sagriežas.

aizvadīju kenu uz berlīni, nedaudz paraudāju, bet principā looking forward uz savu rudens atvaļinājumu, kad varēšu braukt ciemos, lai gan apzinos, ka tagad to visu saplānot ar darbu un studijām būs grūti.

ar šo es gribēju paziņot, ka man ir iemesls šovakar iedzert. es esmu veiksmīgi izvākusies no mūsu 2arpus gadu apdzīvotā dzīvokļa uz mazu istabu mājā ar 5 cilvēkiem (biljarda galdu un džakuzi), kā arī saņēmusi vēstuli, ka mans pieteikums studijām bijis veiksmīgs un es tagad esmu pilna laika TV&Film programmas studente.

un jūs varat smieties, bet tā kā man ir krietni pāri 26, tad viena no lietām, par ko es sajūsminos visvairāk ir, ka man tagad būs studenta karte, jo mans iekšējais skopulis gavilē, ka es varēšu braukt sabiedriskajā transportā ar makten lielām atlaidēm, iet uz vietējo kino par 4 eiro gabalā un iepirkties savos mīļākajos veikalos ar 10% atlaidi (lai gan nav jau tā, ka man kaut kā trūktu).

šitā pārvākšanās uzsit nevajadzīgu sentimentu. no sērijas šīs ir mūsu pēdējās vakariņas pie šī galda un šis ir mūsu pēdējais kopīgais riteņbrauciens pa šo ielu. phe, pilnīgi nevajadzīgi

viens no pēdējo laiku most disturbing stāstiem ir par kena bijušo draudzeni marī, kura saderinājusies ar gredzenu uzmauktu uz vistas stilbiņa KFC lielajā vistu spainī (chicken bucket).es neko nezinu par šiem cilvēkiem, tak es esmu dzirdējusi, ka skolas laikos marī bija smuka un tieva meitene, taču tagad izskatās pēc ļumīgas milzu plūmes. tas tomēr neattaisno gredzenu uz vistu stilbiņa.

līdz pat šodienai biju domājusi, ka tas ask.fm ir kaut kāda personificēta radioliste, kuru katrs uztaisa pēc savas gaumes. tāpēc nevarēju saprast, ko visi te ņemas tās savas radiolistes publicēt, it kā kādam tas interesētu