starp citu, baigā dilemma. kompānijai iekšējā vakance, PR departamentā, atbilstu gandrīz visām prasībām, nu tur to PR pieredzi aiz matiem pievilkt, bet tur es varētu izbraukt cauri ar PR izglītību un projektu vadību mediju izpētē, nu varētu vienīgi angļu valoda nedaudz nogļukot, nav dzimtā. 6 mēnešu kontrakts. Dublinā.
Nebūtu man tā skola, kas man ārkārtīgi patīkt, noteikti, ka pieteiktos. a ko tagad? ja nu gadījumā paņem ar?

man ir divas kompānijas, no kurām man patīk saņemt īmeilus - mans mīļākais apģērbu veikals un mans piemājas alkohola veikals. abiem ir vienkārši perfekti izstrādāta mārketinga stratēģija, vismaz uz mani darbojas ne pa jokam.

tā lūk, es šodien nopirku vīna pudeli pa 25 eiro, nocenotu no 37, 2006.gada riohas reģiona no tempranillo vīnogām (Sierra Cantabria Coleccion Privada), par kuru rakstīts this already complex wine will blossom over the next 5-6 years and offer a drinking window extending from 2015 to 2027 if not longer.

turēšu īpašam gadījumam un dzeršu vienatnē vai divatā, atkarībā no gadījuma, protams. un tagad man gribas iegādāties vīna plauktiņu, lai ir kur smuki turēt kolekcionējamos vīnus.

vakar beidzot zaudēju savu zvaigžņu karu nevainību. es jau gan ilgi turējos pretī, bet tomēr filmu studentam neredzēt zvaigžņu karus ir tas pats kas, ai, nu nezinu, izdomājiet paši.
pēc tam pa TV vēl rādīja Dogtooth, ou mai gād. kāpēc manā galvā nekad neienāk tik izcilas scenārija idejas? varbūt tāpēc, ka jebkas, kas varētu tikt uztverts kā tabu sabiedrībā, automātiski liek zemapziņai pārvilkt svītru pāri, jo nevarēs taču mammai rādīt?

piektdienas parasti kā piektdienas, parasti frendlistē trīs ieraksti parādās, a šodien vairāk par vienu lapu pieļurinājuši, ir pat ko lasīt.

a mums pirmais sniegs. un rīt man uz retro balli ziemeļos.

īrija beidzot pārdevās starptautiskajam valūtas fondam

man ir radušās aizdomas, ka īfai manī kaut kas sāk nepatikt un mani tas dzen reālā izmisumā, kā jebkura doma par to, ka kādam, kurš man ļoti patīk, es varu nepatikt. un pret pašas gribu es esmu sākusi izteikt asas piezīmes un aizrādījumus, kuri beigās ir pilnīgi ne pa tēmu un tas situāciju rada nepatīkamāku, bet varbūt ka es te vienkārši iegruzos. manī vienkārši laikam iezodas tā sen nepieredzētā sajūta, ka es nevienam neesmu vajadzīga.

vēl man ir aizdomas, ka tas varētu būt maikija dēļ, jo viņš flirtē ar mums abām. bet īfa spītīgi turas pie apgalvojuma, ka maikijs viņu neinteresē. mani maikijs, protams, interesē, kaut vai tikai tā iemesla dēļ, ka viņš ir vīrietis.

hey you, out there in the cold, es nezinu, vai jūs mani sapratīsiet, bet tik šausmīgi gribas bučoties ar taureņiem vēderā. saprotu tikai to, ka draudziņa būšana tālu no mājām uzlabo libido, jo pēkšņi apkārt spieto citas bites. tas, protams, uz labu, vajadzētu tikai kaut kādas boksa nodarbības uzsākt.

šorīt pirmais, ko man, ierodoties skolā, pavēstīja maikijs un īfa, ir ka latviju vakar rādīja ziņās un more or less tulkojot, latvija ir pilnīgā dirsā.

īfa tikai ieminējās, ka brīdai dzīvo brālēns tokijā, un es jau čekoju biļešu cenas, jo īfa arī ieminējās, ka brīda izteica vēlmi mums visiem uz turieni aprīlī aizbraukt. un es jau kaldinu plānus aprīlī aiziet no darba, aizbraukt uz tokiju, maijā pabeigt skolu, jūnijā svinēt 30.dzimšanas dienu un jūlijā pārcelties uz berlīni, līdz augustam.

es beidzot sapratu, kāpēc man ir tik grūti kombinēt apģērbus. tas tāpēc, ka es nemāku pirkt parastas, vienkāršas drēbes. es ieeju veikalā un man uz parastām drēbēm nestāv.
tā nu es aizbraucu uz berlīni. man bija koši sarkans mētelis, oranža soma, man ir brūni zābaki un ziniet, kādas zeķbikses es biju paņēmusi līdzi? Violetas!

es varētu kādā alternatīvā projektā piešantažēt par krāsaino krītiņu kastīti.

un jau divus gadus, kopš man uz gājēju pārejas uzbrauca mašīna un somā pārsprāga krējums, man vairs nav melnas somas. nu kas tā par normālu sievieti bez melnas ikdienas somas?

esmu tagad berlīnē un vienu vakaru aizgāju uz filmu.
viņiem te ir tā, baigi ilgi rāda reklāmas, nobeidz to visu ar saldējuma reklāmu, tad ieslēdz zālē gaismas un uzreiz ienāk divi džeki un piedāvā nopirkt saldējumu. diezgan traucējoši. kens teica, ka tā ir katru reizi, nu vismaz tajā kino, kur rāda filmas angliski.

teātra festivāla ietvaros biju uz lugu ar izteiktiem vardarbībam un seksa skatiem. pirmo reizi redzēju full scale nudity uz skatuves. džeks izģērbās pliks un pēc tam vicināja savu locekli meitenei sejā. teātra zāle ta maziņa, vēl mazāka par valmieras teātra mazo zāli. un es priecājos, ka es nesēžu pirmajā rindā.

vakar, starp citu, sāku filmēt, un pēc tam, kad pusstundu biju noņēmusies ap asiņainu virvi, mani draugi pateica, ka es esmu slima.

šodien izgāju no rīta nopirkt maizi kolektīvajām brokastīm, un nopirku garu, melnu kokvilnas kleitu.

un šodien īfa pateica, ka varbūt neņems mani par urlu, ja nu vienīgi es spētu notēlot 15gadīgu džeku, bet ar visu to es esot par vecu. lai varētu vilkt milzīgos auskarus, treniņtērpu un zelta ķēdes, es esmu gatava būt arī par 15 gadīga urlas draudzenīti.

bet es zinu, ka tā ir atriebība par to, ka es maikijam pateicu, ka viņš ir par vecu manas īsfilmas galvenajam varonim (mēs esam viena vecuma ar mēnesi starpā) un ņemšu viņu tikai tad, ja nespēšu atrast piemērotu jaunu zēnu. you can get a young boy, Valda, teica džons. noteikti, ka flirtē. vakar viņš pienāca man tik tuvu, ka es pakausī jutu viņa elpu. pilnīgi noteikti flirtē.

pēdējās dienās bieži trīc rokas. nevaru saprast, tas no dzeršanas, vai varbūt no aukstuma, pilnīgi iespējams, ka tās ir vto sekas, vai varbūt tomēr ciešu no stresa. a varbūt man no stūra uzglūn parkinsons.

īfa man apsolīja urlas lomu savā īsfilmā. es būšu urla, urrā, es būšu urla!

šorīt spaidīju pults pogas un uztrāpīju uz kaut kādu cheapscale britu realitātes šovu. tā jau būtu pārslēgusi kanālus, bet viņiem tas šovs tur dotajā mirklī tika filmēts Rīgā. Nu teica viņi, ka Rīgā, tak rādīja visu laiku Jelgavas viesnīcu un vēl ņirgājās par mūsu viesnīcu standartu un brūno ūdeni, kā arī par to, ka brokastīs mēs ēdam tomātus, gurķus un redīsus. tādu lūk tēlu mēs veidojam rietumos.

mums ar īfu, manu jauno girl crush, ir pievienojies maikijs un viņš piestrādā par mūsu mafijas māstermaindu. šībrīža plāns ir tāds, ka es pavedu mūsu klases audzinātāju džonu, lai mēs visi gūtu labas sekmes, un īfa paved mūsu kursa biedru andiju, kurš ir vientuļais vilks, toties ar vairāku tūkstošu vērtu filmēšanas ekvipmentu. maikijs nevienu nepaved.

pilnībā apzinoties, ka esmu pretnovecošasnas krēmu džankijs un ka gūstu baudu pat no domas, ka manā tualetes skapīti uzrodas vēl kāds jauns krēms vai tamlīdzīga figņa, man tomēr liekas, ka šitas pēdējais Clinique jaunais serums, kuru es nopirku tikai 5 dienas atpakaļ, jau ir paspējis samazināt mana smalkās līnijas uz pieres un zem acīm.

Pat tā dziļā rieva, kas uzradās zem manas labās acs pēc vairāku nakšu raudāšanas, ir sarukusi.