to, ka es esmu iemīlējusies, vairs nevar apstrīdēt.
tad kad piektdien sliktā garastāvoklī sadusmojos uz visiem un uz viņu, pēc tam pārdzīvoju, ka viss ir pilnīga dirsā, visu sestdienu man sāpēja galva no domām, ka viņš ļoti lakoniski atbild uz manām īsziņām vai vispār neatbild, mēģināju sev iestāstīt, ka es esmu muļķe, un ka viss ir kārtībā, toties visu dienu man vēderā sēdēja žņaudzējs, kas alaidās tikai pēc tam, kad es ierados savu draugu mājās ar vīna pudeli un maikijs tur smaidīdams sēdēja uz dīvāna un, mani ieraudzījis, teica look at her little bows on her cardigan, isn't she cute, isn't she cute?
un tad mēs sākām skatīties 12 Monkeys un pēc vienas vīna glāzes es nevarēju koncentrēties un maikijs sāka smieties un īfa raidīja uz mums dusmīgus skatienus, un tad mēs visi sākām smieties un 5 minūtes smējāmies un viss iepriekšējo 2 dienu saspringums pazuda bez pēdām un es atkal jūtos kā septītajās debesīs.

vai es esmu kaut ko palaidusi garām? man tas tikai rādās, vai ryanair tiešām vairs nelido uz latviju?

patiesība ir tāda, ka es esmu iemīlējusies un viņš arī ir iemīlējies, tikai viņš to, protams, neatzīst, bet es to zinu. un mēs to no visiem slēpjam, jo negribam likt citiem draugiem likt justies kā liekajiem riteņiem. mēs veidojam shēmas un grafikus, kuros laikos satikties un uz cik stundām, lai neviens nepamanītu mūsu abu prombūtni.

ejot gar mūsu draugu māju es sūtu viņam īsziņas, viņš izlavās ārā "uz veikalu", mēs ejam uz tumšiem ielas stūriem maigoties, baidoties tikt pieķertiem, klasē viņš man slepus skaras pie kājām, krogos, kad mūsu draudzenes iet uz tualeti, mēs pa kluso uz 5 sekundēm bučojamies, mēs viens otram sūtām pikantas īsziņas, sēžot vienā telpā ar tēlotu garlaikotu sejas izteiksmi, mēs ejam uz kino laikos, kad citas draudzenes netiek, un speciāli ejam uz garlaicīgām filmām, lai nebūtu jānožēlo, ka mēs neko no filmas neredzam.

tas viss būtu smieklīgi, ja nebūtu tik nožēlojami bezcerīgi. šobrīd. bet es zinu, ka pāris mēnešu vēlāk mēs par šo visu varēsim smieties.

visu pagājušo nedēļu dzenu rokā kontakttelefonu solistam no vietējās muzikālās blices, ar superīgā piedāvājuma ideju taisīt viņiem mūzikas klipu, rakstīju epastus uz visādām viņu myspace, facebook lapām un epastiem, nekādas reakcijas, kā jau gaidāms, jo droši vien neviens no grupas locekļiem grupas kopīgo meilu nečeko.

šodien uzprasīju mūsu video editing pasniedzējam, kurš tāds vietējais īmo džeks, pēc skata šubrovskis tievbiksēs, kurš pārzin vietējo mūzikas scēnu, vai viņam nebūtu pieejami kontakti. jā, viņš varot dabūt.

15 minūtes vēlāk vietējais šubrovskis sniedz man ouena telefonnumuru, es ievadu telefonu savā atmiņā, mans telefons man saka - the number already exists as Eoin Followers of otis. ņičevo ņepomņu, ņičevo ņeznaju.

šis laikam ir no sērijas - пить надо больше молочка.

es vairs nesaprotu, kā man vajadzētu justies.
ja džonijs, kura scenarijs ir iebalsots filmēšanai, neieradīsies uz visām filmveidošanas lekcijām šonedēļ, tad klase nobalsoja, ka vajag dot zaļo gaismu manai filmai. un tajā lepnuma un baiļu jūtu sajaukumā, es neesmu īsti droša, vai es tagad gribu to atbildību, kura pirms nedēļas novēlās no maniem pleciem. tam visam piedevām, maikijs uzstāj, ka viņa filmas vietā mums tāpat ir jāfilmē mana filma, jo viņš nejūtas pārliecināts par savu scenāriju. un mans dārgais pasniedzējs džons uzskata, ka man arī ir jāfilmē mana filma, jo es esmu tik saorganizēta, bet ja vien viņi zinātu, kāda man putra galvā.

pagājšnedēļ mums kursā notika balsošana par to, kurus kursa biedru scenārijus izvirzīt uz filmēšanu un manējais netika izvirzīts (stulbie zombijfilmu fani), toties maikijs ieguva trešo lielāko balsu skaitu un ir iecēlis mani par savu producenti.

un es tagad maikijam prasu - what exactly do you want me to do as a producer?
un viņš man saka - to sleep with the director, obviously.

grrrrr

es jums laikam neteicu, ka es ižķīros no sava boifrenda. vienkārši ņēmu un izšķīros kaut kāda atklāsmes brīdi feisbuka čatā. un viņš man pateica - you'll sound like a mad bitch to anyone i'll tell that you broke up with me after 4 years over the facebook chat.

pabiju londonā ar 4 draugiem, tikko atgriezos.

pirmās dienas vakarā maikijs saņēma īsziņu no sava drauga - was it you whom i just saw with a girl in a red jacket looking at the map in the willesden green station?

lūk, lūk, labi, ka nebija kā pirms 5 gadiem zem kaut kāda dublinas tilta, kur mani pieķēra kompānijas reģionālais vadītājs ar vienu kanādiešu puisi. mēs ar maikiju tomēr esam tikai draugi.

omg, tikko atklāju, ka natālija portmane ir dvīnis pēc horoskopa (precīzi nedēļu jaunāka par mani, ahh), un lai cik stulbi tas nebūtu, mani tas ārkārtīgi sajūsmina, jo tad, kad es biju pusaudža vecumā, visi horoskopi, kurus es lasīju un kuros vienmēr bija klāt kaut kādas slavenību bildes, mani šausmīgi nomāca, jo pie dvīņiem vienmēr bija kaut Z-list slavenības (jo manā pusaudža prātā tā bija zīme, ka dvīņi neko dzīvē nesasniedz)
tagad man ir andželīna un natālija, srew you

es stūrītī klausos, ko runā mūsdienu paaudzes jaunieši in their early 20ies un pie sevis sajūsminos. tie ir pavisam citi spriedumi - par attiecībām, vīriešu un sieviešu lomām, reliģiju un kultūru. es mīlu mūsdienu jauniešus, vismaz tos, kas grib izglītoties un tikt ārā no šitā grāvīša.
tam visam piedevām es vēl varētu iemīlēties savā astoņpadsmitgadīgajā kursa biedrā, kurš man šķiet tik pieaudzis savos spriedumos, ka es aizmirstu, ka mums ir 11 gadu starpība.

noskatījos Black Swan un man ārkārtīgi patika, un es mēģinu saprast visus tos, kam nepatika vai arī likās, ka tas nav nekas oriģināls un vispār banāls.
šitā bija jutekliskākā filma, ko es esmu ilgā laika periodā redzējusi. bet tad es sapratu arī to, ka jebkuru filmu var dažādi uztvert, atkarībā no kompānijas un citiem apstākļiem, kuros tu viņu skaties. un tas, ka es šo skatījos tikai divatā ar maikiju, strīmojot uz viņa laptopa divos naktī pilnīgi tumšā istabā, noteikti padarīja šo filmu vēl erotiskāku nekā viņa bija. un es biju pilnīgā sajūsmā.

es, piemēram, šodien pusdienslaikā nopirku pienu un olas, jo rīt veikali ciet, un atstāju darba ledusskapī. un ceru, ka man uz diviem ar vienu vistas krūtiņu pietiks.

starp citu, šovakar aizriteņoju uz kino un noskatījos the tourist. filma jau sūds kā sūds, lai gan gaidīju, ka vismaz būs patīkamāk skatīties. bet te man atkal radās tā kārtējā nesapratne par džoniju depu. nekad neesmu sapratusi, ko tās visas meitenes par viņu jūsmo.
goda vārds, es tad labāk andželīnu. un bare in mind, man meitenes galīgi neinteresē

mums divu dienu laikā no -17 pārgāja uz +12.

šodien pārbraucu mājās, mājai bija uzslēgta signalizācija, par kuru man nevienā ausī nekad nekas netika teikts. stāvēju kā muļķe pie mājas ārdurvīm, iekšā bija par skaļu, un zvanīju visiem pēc kārtas, neviens necēla klausuli. beigās mišela atsūtīja īsziņu - who's dis? beta its u dan or tommy yea ;)
mišela ir dura. varbūt pietiks tēlot, ka mums viņa patīk. nevienam viņa te nepatīk, mēs viņu te pieciešam tikai tāpēc, ka viņa te dzīvo visilgāk.

ziemassvētku priekšvakarā mēs brienam pa piesnigušo dublinas priekšpilsētu ar kenu un viņa vecākiem. garām brauc viens urlu bembis, vaļā atrautiem logiem. džeks palēlina gaitu, izkaras ārā pa logu un reālā dublinas urlu akcentā nokliedzas - do you know where i could get a good blow?
kens ar tēvu pilnīgi nopietnām sejas izteiksmēm pagriežas pret džeku un pasaka No.
mašīna aizbrauc. tēvs pagriežas pret mums ar māti -
well, girls, you just missed your chance to earn a few bob there.

es: yeah, ken's coming home today.
maikijs: and when is he going back?

man šausmīgi patīk mani jaunie draugi. 10os vakarā viņi man prasa, vai viņi var atnākt spēlēt wii fit un darīt visādus funny exercises. man rīt ir agri jāceļas, bet viņi, protams, ka var nākt, pa visu sniegputeni un slidenajiem ceļiem no viena pilsētas gala uz otru.

mana mamma man zvanīja agri no rīta, lai iztaujātu par ekonomisko situāciju īrijā un to, vai mani var atlaist vai samazināt algu. un uz manu pohujistisko atbildi, ka mani tas patiešām neinteresē, jo es esmu strikti apņēmusies martā iesniegt atlūgumu, viņa sāka ar mani runāt paceltā balsī.

viņa man AIZLIEDZA iet prom no darba, kamēr es neesmu jaunu darbu atradusi. jūs iedomājieties, aizliedza! varētu domāt, ka es visus pēdējos gadus no vecāku līdzekļiem esmu pārtikusi.
to, ka es varētu nākamos mēnešus atpūsties, ceļot un pavadīt mērenā izklaidē, par to es pat neieminējos. uz šo sarunu man tagad ir īpaši jāsaņemas.

vai kāds no jums ir redzējis darena aranofska "the fountain"? man liekas, ka es neesmu savā mūžā, vai vismaz pēdējos dzīves gados redzējusi pretenciozāku filmu, piedevām ar sliktu aktierspēli un ārkārtīgi garlaicīgu. toties šajā viedoklī mēs pilnīgi noteikti neesam vienoti ar mūsu mediju analīzes pasniedzēju, kura ir izvēlējusies šo filmu par gada filmu kursa analīzei un tagad mums tas fountain ir priekšā un pakaļā un mēs skatāmies visas special features un production techniques un nepaiet neviena lekcija, kurā aranofskis nebūtu pieminēts.

jā, mēs te protams varam runāt par simboliem un visādiem visādiem hidden meanings, bet tas ne par mata tiesu nepadara šo filmu interesantāku.

aizvakar darba ziemassvētku balle piedzēros normas robežās, ļoti daudz dejoju, iespējams, nepieklājīgi daudz ar kolēģes vīru un nepietiekami daudz ar puišiem, kas man patiešām patīk. aizgāju uz āfterpārtiju, par laimi ne ar kolēģes vīru, bet ar puišiem, kas man tiešām patīk, dejoju uz viesistabas dīvāna ar meitenēm, kas man ne pārāk patīk.
atnācu mājās astoņos no rīta un pirmo reizi mūžā aizgulējos uz darbu. bet es nebiju vienīgā. boss vispār neatnāca uz darbu.