esmu pamodusies joprojaam drunk. kad mees atbraucaam uz Buenosairesu, es taisiijos palikt 4 naktis, tad mees norezerveejaam piekto nakti, tagad es apsveru palikt veel vienu nedeelju, jo arc piesoliija asado nakti sestdien uz jumta, goda vaards man te gribeetos palikt uz visiem diviem meeneshiem, bet veel tachu ir tik daudz ko redzeet visur citur.
es vispaar nemiilu naktsklubus, bet vakardiena, taa tik bija experience, un vispaar klubi, kuros tu samaksaa ieeju (apmeeram 12 eiro) un peec tam dzer, cik gribi, jaa, iirijaa tas nedarbotos, iirijaa taada vieta nespeetu pastaaveet pat uz vienu nakti. latvijaa droshi vien arii nedarbotos.

protams, man shodien ir slikti un jaaiet mekleet kaut ko eest, bet aaraa liist.

un pirms pusstundas aptveeru, ka mana sominja ir pilna ar prezervatiiviem un kaa pa miglu atceros, ka tualetees visos stuuros bija bezmaksas prezervatiivi un katru reizi, kad es gaaju uz tualeti, es panjeemu divus ar domu, ka ja nu man vai briidai veelaak noder. un veel vieteejaas meitenes ar lielaam kruutiim baaza tos prezervatiivus sev kruushturii un meegjinaaja sabaazt arii manaa.

kaut kaads pilniigs sviests ar naudu. pirmkaart, mana iirijas karte nedarbojas nevienaa no argentiinieshu bankomaatiem, tagad ieeju savaa internetbankaa un skatos, ka man vispaar neuzraadaas mans current account, tikai savings account. kas, vinji man nosleegushi manu tekosho kontu? Labi, ka man ir latvijas karte.

lai kaa es nemiileetu savu celjabiedreni, dazhkaart nekas tik ljoti nenogurdina, kaa vinjas nespeeja kaut uz briidi pakluseet. arvien vairaak domaaju, ka vajadzeetu shkjirties, shkjirties, shkjirties un varbuut kaut kur uz beigaam saiet kopaa, bet principaa shkjirties.

man ir kaut kaada taada sajuuta, ka vajadzeetu kaut ko uzrakstiit, bet savukaart rakstit no seerijas, luuk, montevideo man atgaadina kaut ko starp Maroku un Padomju Savieniibu un cilveeki sheit izskataas ljoti skaisti un eiropeiski, man rokas iisti neceljas. vareetu, savukaart, rakstiit par virieshiem, bet par viirieshiem es vairs nespeeju atklaati rakstiit, baidoties no Judgement Day, kuraa visi konservatiivie gribees mani piesist krustaa.

aizgāju uz savu veco darbu apsveicināties. Satiku Lanu. atceramies, Lanai pāri 50, baltkrieviete. Lana saka
-Ti toļko tam seksom ņizaņimaisja s mestnimi, nu a jesļi zaņimješsja, pro prezervatjivi ņezabivaj.
-A s turistami?
-A s turistami možno, ņe toļko možno, s turistami eto daže ņeobhodjimo.

un pēc tam es dejoju un dejoju un domāju - man ir gandrīz 30, man nav darba, man nav bērnu un nav arī noteikta vīrieša, ar ko nodzīvot līdz mūža galam, un galvenais, man nav mērķa dzīvē un es jūtos tik labi.

piemēram, svētdien mani uzaicināja uz Wallis Bird koncertu, tas ir uzaicināja pirms tam, bet koncerts bija svētdien, viena no labākajām live performance, kuru man līdz šim nācies redzēt, un es te nevaru, protams, salīdzināt ar koncertiem, kurus apmeklē tūkstošiem fanu kaut kādos futbolstadionos, ar supermega gaismām, think U2, Muse un Radiohead, nē, es par atmosfēru un to, ka es gandrīz vai apraudājos pie priekšpēdējās dziesmas (You are Mine), ja vien nebūtu to cilvēku apkārt, diemžēl jūtūbs doesn't do any favours šitai dziesmai, tāpēc šeit links uz citu -->

http://www.youtube.com/watch?v=DIVif6zvDIs

latvieši, pat stāvot lidmašīnas rindā, izskatās, ka dotos trimdā uz sibīriju.

šovakar būšu latvijā

dažreiz ir šitie momenti, kad tu piedzīvo reality check un nākotne tad šķiet reālāka par tagadni, un paliek šausmīgi skumji, jo tā reālā nākotne ir vienkārši tāda, ka nekādas kopējās nākotnes vienkārši nav.

Es cenšos distancēties, bet palaist vaļā arī nevaru, jo šķiet par agru, bet zemapziņa jau tāpat visu zina iepriekš.

mans pasniedzējs mani paņēma līdzi uz vietējo modes šovu šopingcentrā palīdzēt viņam ar pasākuma filmēšanu. tā nu mēs uz diviem mainījāmies ar kamerām un mūsu filmēto translēja uz "lielā" ekrāna.
un tad viņš man apsolīja uzsaukt karsto viskiju vakara pasākumā un deva zaļo gaismu mana kursa turpināšanai nākamajā līmenī. i am happy.

jūs piemēram, zinājāt to, ka orgasms sievietei pastiprina iespējas palikt stāvoklī at puisīti? nē, jeb drīzāk pavājina iespējas palikt stāvoklī ar meitiņu, ja vien tas nav tas pats.

šodien marks priekš manis uz darbu bija atnesis pašķertu zivi.

nevaru saprast, vai marks ir jauns pielūdzējs vai draugs.

vakar pēc darba marks paliek visilgāk, lai pajautātu, vai es vakarā esmu aizņemta un ja nē, tad viņš var man atvest savējo cietni un es no viņa varu aizņemties filmas (par to mēs jau sen runājām)

pirms atbraukšanas pie manis marks man sūta mesidžu, ka ir izsalcis un ka iebrauks paņemt kaut ko ēst, vai man arī kaut ko atvest. es piedāvājos taisīt vakariņas (wtf?)

marks atbrauc un atved saldējumu. tātad saldējums - tas ir pa draugam vai vairāk kā pa draugam? nē, nu laikam jau normāli, ja reiz es taisu vakariņas.

es taisu vakariņas - tas arī ir tikai pa draugam?

pirmais sarunas topiks mums ir par morning after pill. es arī nesaprotu, kā tas sākās.

vēlāk mēs runājam par pirmajiem skūpstiem (vēl viens wtf)

mums katram priekšā atvērts laptops, man paralēli iet čats ar maikiju. maikijs man prasa, ar ko es nodarbojos, man paiet 5 minūtes, kamēs es saklabinu kopā teikumu - i'm having a visitor.

marks saka, ka varbūt varētu kaut kādu filmu skatīties. pulkstenis ir 12 naktī. mēs turpinām runāt, mana vienīgā doma galvā ir, ja es neiesaistīšos čatā ar maikiju ar pilni atdevi pēc pusnakts, tad tas izskatīsies aizdomīgi, ka manā mājā pēc pussnakts ir svešs vīrietis. ja man marks nesimpatizētu, man nekad mūžā neliktos, ka tas izskatās aizdomīgi.

pēkšņi marks attopas, ka ir pāri 12iem un viņš saka, ka jāiet. es atviegloti uzelpoju. marks aiziet. es iesaistos čatā un maikijs man prasa - so how was your date?

lūk vakar visu dienu saulītē karsējos un bez mētelīša apkārt skraidīju, šodien krekšķītis kaklā iemeties

skērī šit, pamosties un apjēgt, ka tu pa nakti esi kaut ko ieblogojis

nu labi, teiksim tā, es esmu piedzērusies un tā, bet man šonakt bij darba atvadu balle, un mans bos s man pateica, ka mani mīl un why are you so surprised, bz maz vai katram vīritietim esot vismaz viena sieviete, par ko sapņot, un manam bosam tā esot es. un vispār, are you embarrased, i'm flattered, thank you very much, bet es atbraucu uz savām mājām, am i stoned, for the love of god, ar endiju un marku, endijs gribēja braukt prom un visu laiku atvainojās. es vispār nesaprotu, ko man vajadzētu iesākt ar to informāciju, ko es ieguvu no sava bosa.

es nopirku biļetes. Dublina - Madride - Montevideo. Lima - Madride - Dublina. Un kāpēc latviešiem vajag vīzu uz Brazīliju, bet leišiem nevajag?

es, starp citu, esmu iesniegusi darbā atlūgumu un man ir palikušas 5 nedēļas nogales. man ir nedaudz bail, ko es darīšu ar savu brīvo laiku, bet tāda atliku likām brīvā laika man nav bijis pēdējos 5 gadus.

un savu 30.dzimšanas dienu es svinēšu, iespējams, kaut kur Čīlē vai Bolīvijā ar vīna pudeli un pa ceļam satiktiem cilvēkiem, visdrīzāk ka mugursomniekiem.

kas tie par cilvēkiem, kas veido piecgades plānus? man ir 4 mēnešu plāns, par pārējo es uztraukšos vēlāk.
es maijā braucu uz dienvidameriku, uz 2 mēnešiem. Biļetes man vēl nav nopirktas. varbūt kāds grib pievienoties? mana paredzētā ceļabiedrene dabūja superkrutu darba piedāvājumu un es tagad braucu viena. lai gan varbūt ka tā ir arī labāk. the world is my oyster.

vakar ap diviem naktī pamodos aukstos sviedros, jo atcerējos, ka ap desmitiem vakarā uzliku vārīties turku zirņus uz 40 minūtēm, bet tā kā telefonu biju aizmirsusi draugu mājās, taimeri uzlikt nevarēju.
Noskrēju lējā, kāds bija nogriezis riņķi uz mazāku tempeatūru, bet tāpat vārījās, bez ūdens ar piedegušu katliņa apakšu.
Bail pat domāt, kā būtu, ja tie zirņi tur vārītos līdz pat rītam.