Šodien daudz pērļu no manām mīļākajām sievietēm. Daudz atbalsta, daudz smieklu, daudz skaidrības, ieteikumu, skubināšanas. Pēc šodienas saprotu, ka esmu noguris no cilvēkiem un uz to mežu rauj, pat ļoti. Tik ļoti gribas būt sev, ar sevi. Man ir jāraksta. Un to es varu tikai tad, kad pasaule apkārt ir izslēgta. Tiešām ieslēgties 4sienās uz pāris dienām vai whatever cik daudz laika tas varētu prasīt un nolikt pīli pie pakaļas.

Apkārt visi precas. Dzīvo kopā. Saderinās. Bet mums joprojām ir stilīgi apsēsties pie viena galda ar long drink un nodirst visu to operu. Because we are just getting more awesome. Un tā ir. Tas viss ir pēdējais, ko vajadzētu darīt. Tad, kad jau sevi esi izsmēlis. Tādām lietām daudz intelekta nevajag. It's not a rocket science.

Un vispār - Intars Busulis ar dziesmu ''Bērnu granāta''.