Atgriezies atkal starp betona grēdām, ķieģeļiem un lipīgo asfaltu pie kājām. Varbūt uznāca bizdingi un it ka no nekā nedarīšanas varēja prātu zaudēt, bet tie momenti bija tā vērti, kad tev patiešām aiziet ciet un ne tikai tev vienam.

5.diena - ierašanās vēlu vakarā, gultas vietu ierīkošana, vīna malks un var iet pie miera. [ neviens īsti nav gulējis, jo kādam dirsā duras atsperes, kādam matracis par mīkstu un kaimiņos ir stārķis, kam neapnīk klabināt knābi līdzi radio, kas iekārts ķiršu kokā, lai aizbaidītu kārumniekus. ]
6diena - Karsti. Volejbola laukums tiek ierīkots 4 koku ēnā. Viss kruta. Kā vecajs labajos laikos. Es pakāsu. Vairs nebija tik kruta. Uzlieku mīksto un eju ēst ķiršus un klausīties LV radio 2. Kamēr I. balansē uz trepēm un godīgi lasa spainīti, es ritmiski pie klasiskām melodijām metu pa vienam sev mutē. Uz vakaru jūtami ir nepieciešams kaut kas graužams, kaut kas veikalīgs. Bet lai to pasākumu padarītu interesantāku, 4km tiek mēroti ar kājām. Turp ceļā pacietīgi izvairāmies, lai nesamītu mazās vardes. Jau turpat pie veikala man ''aiziet ciet'' es sāku svilpot. Bračka paceļ akmeni, bet turpina ar to iet.
- kam tu to akmeni pacēli?
- lai mestu kaut kur, bet neizskatās, ka te ir kam trāpīt.
- mhm, tu vnk gaidi kad atkal sākšu svilpot, lai ievilktu man pa zobiem.
Atdzīvināju tautu mazliet. Veikalā mūs atšuj, jo pats galvenais ir beidzies - saulespuķu sēklas!! Nekas, neiekritām panikā un tā vietā daudz daudz dzeramo salādējām somā. Atpakaļ jau visiem bija liels pofig par mazajām vardēm. Radās arī pirmās tulznas, pirmās nosvīdušās pēcpuses. Ironiski ceļā bija sastapt trīs kraukļus, kas sēž uz elektrības staba un ķērc. Vēlāk uz ceļa tika pamanīts beigts taurenis. Tas jau bija mirklis, kad palika neomolīgi ap dūšu. Man jau bija tik tālu 'aizkritis ciet', ka savus divus pavadoņus sāku dēvēt par govīm, kuras dzenu mājās, grabinot divas tukši izdzertās bundžas, noturot par govju zvaniem.
- Es atdzinu mājās govis!!
- *MŪŪ vietā viņi kliedza garu NĒĒ*
Pašā vakarā pielipinājām savas pēcpuses pie krēsliem, piesūcāmies alus pudelēm un spēlējām Pimpjus, Pežas, ar Ēzeļu noteikumiem. Man neskatoties uz traucēto reakciju izdevās izvairīties no šiem tituliem.
7.diena - Tika pavadīta alkohola literatūras ierakumos, kamēr aiz loga nerimst lietus. Ideja par nakts copi izgāzās, jau pie 3šās mazās zivs un 1000 odu sakostiem vaigiem. Pieslēdzamies kopā ar Vecajiem pie Valda Zatlera izvadīšanas, kā es to nodēvēju. Un mani joprojām uzjautrina Vecfātera izteicieni un muldēšana pārraižu laikā:
- Olga Pisecka tūlīt dziedās!
1.diena - Nesaprotu iemeslu dēļ tieku pamodināts 9 no rīta. Ak jā, iepriekšējā dienā izkliegtie mājieni par braukšanu uz melleņu purvu ir piepildījušies un taps realizēti. Nē es nepiedalos. Pamodies, izdzeru tēju, paēdu, uzpīpēju uz terases un dodos atpakaļ gulēt. Pamostos, jo I. spiedz par ielidojušu irsi mūsu apartamentos. Aizpampušām acīm, pilnu, kliedzošu urīnpūsli lecu kājās un cenšos izkļūt no telpas. dienas gaitā tiekam pielikti pie darba - laiva un niedres. Pieķēros pie airiem. It kā izvēlēdamies mazāko ļaunumu, tiku pie lielākā. Slapjš, sabakstīts un airējošs, tiku nokrauts ar nogrieztajām niedrēm.

''Trīs vīri laivā''; ''Trīs draugi''; ''Trīs siventiņi''