Tagad es redzu, kur ir tā burvība celties agri. miegs nāk, bet po, piespiedies, ir skaists rīts. Nav neviena, kafūži tukši, stacijā vēl nav manāmi lielas rosības, parkos nedrūzmējas neviens un nav jāmeklē brīvs pleķītis zālienā. Perfect! Es laikam vēl īsti neesmu aptvēris, kas šodien ir/bija par dienu, bet varbūt pat labi ka tā, jo nedomājot par to, es to aizvadīju ar smaidu sejā un ar patiesu bezrūpību. Kā vienmēr biju plānojis sevi spīdzināt savā brīvdienā, bet man vnk ir ceturdaļdolārs makā, ko flip, lai gan es jau zinu savu lēmumu. Why should I bother about school and stuff, ja dzīvoju tikai vienreiz un man ir labi šodien te un tagad. Es labāk noeju kilometrus, uzaudzēju tulznas uz pēdām, iesauļoju T-shirt rokas uz jumta terases, sēžu pie strūklakas un pozēju kolas reklāmai, laižu papīra kuģīšus pa to, meklēju pa Vecrīgu, kur izdzert 0,5 alus kausu, un daru to visu kopā ar Savu BFF.

kopbilde tak ar ir galu galā: