Es jūtos kā izkastrēts runcis. Mājās jau trešo dienu audzēju dirsu un spalvas uz ķermeņa. Vēl tikai tukšas bundžas, pudeles, pusgraustas picas kastē trūkst man apkārt. Es guļu ar cigarešu paciņu un netīrām zeķēm pie deguna for Džī sake. Lai gan nē, izkastrēts es nevarētu būt, jo par seksuālo apetīti es nesūdzos. Drīzāk kļūst labāk, jo kaut kur pa kilometriem es jūtu pavasari tuvojamies.
Februāris - īsākais mēnesis gadā man ir kļuvis par izstieptāko, lēnīgāko, nomācošāko .. nu domu sapratāt.