Ak, takš piemirsu piebilst, ka vakar vēlā vakara stundā pirms sajūtu notrulināšanas, pavizinājos smagajā mašīnā. AWESOME! Sēdēju, kā tāds 7 gadīgs puika lielajā krēslā, šūpoju kājas uz smaidīju līdz ausīm. Ja daudz tehnikas man apkārt, es vispār aiz laimes plīstu. Teica, ka mani ofic jāņemot līdzi visur, ar mani pie stūres neaizmigt. Pašam gan vēl mīziens pie ruļļiem sēsties, bet kas zin, kas zin. :)

Šodien agrāk cēlos, lai paspētu uz izslavēto aviošovu. Well... Ok, es zinu, ka citur pasaulē, tas viss notiek DAUDZ augstākā līmenī. Vispār jau braucu dēļ solīta manevra zem tilta, kas [haha it's Latvia] nenotika. Ūdens līmenis pacēlies un kas tik vēl ne. Yeah.. right. Zem Vanšu tilta palidot, tas ir sūds. Akmens, lūk, tur jau var sākt pilināt biksēs.
Redzēs, kāda būs vēlme vakarā doties uz Rīgu. It kā jau negribas mājās tupēt.



Bet, kas patīkamākais bija šodien uzzināt, ka kādam esmu spējīgs izraisīt kņudoņu vēderā. :)