Šāda siena acīmredzot ir psihes reakcija uz manas dzīves aprobežotību. Klusums - skaņas izslēgšanās radīts šoks. Nespēja saskatīt apkārtējo - katastrofāla iztēles krīze. īsais psihozes murgs bija pāri, un es atkal atvēru grāmatu. Taču sapratu, ka vairs neesmu spējīgs koncetrēties lasīšanai. Visa mana dzīve bija viens liels ''nekas''. Galīga nulle. Tukšums. ko es esmu radījis pa visu šo laiku? Neko. Vai esmu darījis kādu laimīgu? Nevienu. Vai man kas pieder? Nē. Nav ne ģimenes, ne draugu, ne mājas durvju. Nav arī erekcijas. Un nav, spriežot pēc visa, no šīs dienas arī darba.