Jāpaņem atelpa, jo pirksti tirpst un āda zvaigžņu pielijusi mirdz. Nav, nav zvaigznes, tikai metāla skaidas. Bet ir jauki iedomāties, ka ir citādāk. Drēbes..klēpis pilns!
Skaisti jau. Bet zem mikroskopa daudz mazu asmeņu sadurts esi. Var niezēt. Var sāpēt. Un citādi kairināt.
Elpceļi, plaušas pilnas. Ar vai bez maskas.
Bet tie pirksti.. Tik interesanti tirpst. Katru reizi piesitot ekrānam. Kā ievibrēti.