"Es negribu teikt, ka kopš meditācijas laikiem mana dzīve kļuvusi nemitīgi laimīga un harmoniska, tā nu gan nav. Esmu piedzīvojis arī to, ko kristīgajā meditācijā sauc par 'tumšo nakti'. Jo meditācijas uzjundī arī sārņus un uzrāda ļoti nepatīkamas atziņas pašam par sevi. Protams, ego grib teikt - nē, nē tie jau nav mani mēsli, tie ir citu mēsli.. Un, kas man pašam bija pārsteidzoši - šķiet, ka, pateicoties meditācijai, esmu kļuvis atvērtāks pret pasauli un cilvēkiem. Ne jau tā, ka tagad esmu gatavs katram sirdi kratīt, bet man noteikti ir vieglāk sarunāties ar cilvēkiem. Patiesībā jau tie bija tikai kompleksi, kas neļāva atvērties, bet no malas izskatījās pēc iedomības. "