'Kā raksta Augstākā Māsa, greizsirdībai, iekārei un atražošanās tieksmei ir vienas un tās pašas saknes, proti, esamības sāpes. Šīs sāpes liek mums meklēt citus, kas tās remdētu; mums jātiek tam pāri, lai sasniegtu tādu attīstības pakāpi, kad pats esamības fakts kā tāds ir nebeidzama prieka avots; starpniecība tad būs tikai brīvprātīga spēle, no kuras esamība nav atkarīga. Vienvārdsakot, mums ir jāspēj būt brīviem, lai mēs varētu kļūt vienaldzīgi, jo vienaldzība ir aboslūtas apskaidrības priekšnosacījums.'