Brought back memories no laikiem, kad saulespuķu sēklas bija kā pamatbarība.
Uzpildīt kabatas ar tām un doties laukā. Blandoties pa rajonu, atstāt aiz sevis noslēpumainas čupiņas ar izlobītām 'semučkām'.

Tepat pa lauku brienot un no sirds spļaudoties, noķēru pilnīgu laimes sajūtu. Uzrāpties mednieku novērošanas postenī un atstāt "čupiņu" (izlobītu sēklu, protams). Kas to būtu domājis, ka tieši šis process manī kaut ko kustina. Bet kustina, un to nevar noliegt.
Those little things