Laikam vēl vakardienas dusmas uz Veltu bij noturējušās un šodien mazliet varēju likt lietā.
- Un ko **** uzrakstīja?
- ..neko.
- nu, tā nevar.
Ūn aiziet uzbrukums no manas puses. Neko, nobijās un lika mierā. zinu, ka šai ''patīk'' mans dusmīgais skatiens. Viss sākās ar to, ka viņai šķita, ka es neuzsūcu informaciju no viņas stundām. Nē, es visu dzirdēju. Mēs pieskārāmais eksistenciālisma tēmai, kas man šķita ļoti saistoša. Tāda lit. man patīk. Varonis - bezemociju, vienaldzīgs ..[nu labi, varbūt pārāk. vietām, tas jau kļuva smieklīgi] To visu es atnāku mājās, apsēžos, sakopoju un atceros, nevis 3min. laikā uzsper uz papīra par ko tikko runājām. Flegma? nu un. iedod man 220V strāvas triecienu un es ātrāks nekļūšu.
Anyway, kaut kāds nespēks un stulbuma pakāpe iestājusies. Jūtos stulbs vārda tiešākajā nozīmē. Par savām angļu valodas spējām vispār esmu šokā. Nekavējoties jāapgūst viss pašmācības ceļā VĒLReiZ. UN KĀPĒC KARTUPEĻI IR CIETI< VELNS PARĀVIS!? ><
Jāaiziet beidzot ciemos pie Rižika.

p.s. Cik labi, tagad var starplaikos aizskriet pāri ceļam pie I. uzēst omleti. *mm*