aizbēgu no darba. Atstājot aiz sevi balti nopulētu galdu. Bēgot konkrēti saliju. toties jaka testu izturēja. Cauri nelaiž un pat auksti nesametās. so thumbs up.

Koncerts ''Silta sirds'' Dailes Teātrī bija ļoti baudāms. Man patika. Skaista dziesmu izvēle, tematiski no-līdz un Grāvelis Ziedoņa epifānijas varētu lasīt man katru vakaru. <3
Beigās uzaicināja uz sniega kauju. Nopikojāmies.

Bet atkal tas brīdis, kad saproti, ka Dižčiks tepat vien snaikstās... Aiz tevis sēž pilnīgas lauku aitas, kurām viss liekas smieklīgi, kaut šis absolūti nebija tas žanrs. Tāpat pēkšņi uzrodas sajūta, ka visi plaušu diloņa pacienti ir atnākuši apmeklēt izrādi.
Jāsaka pašiem aktieriem arī merkurs ieknieba. Skrastiņu gandrīz šūpoles ietaranēja skatītāju rindās, savukārt Grāveļa kungs aizsapņojies cītīgi tēlojot ģitārspēli, piemirst par dziedājumu. Tad sniegs sabirst acīs, metot kūleņus un visādi citādi šķiet, ka balzāmiņš garšo.

Tas viss uz DižČika rēķina.

Bet tas viss ir sirsnīgi, jo dienas beigās we're all human after all.
*diemžēl