Bērnībā man bija ļoti skaists karuselis, kuru uzgriežot griezās zirdziņi un skanēja mūzika. Kad mēs pārvācāmies, karuselis bija vienīgā lieta, ko es pati iesaiņoju. Rūpīgi, atsevišķā kastītē, lai nedod dievs kāds to salauztu, pārvadājot kopā ar pārējām mantām. Sanāca tā, ka karuselis nesalauza, bet vienkārši izmeta ārā kopā ar nevajadzīgām mantām. Dzīvoklī bija liels haoss un sanāca, ka manu dārgumu izmeta. To mēs secinājām, kad izsaiņojām visas mantas un karuselis nekur neatradās. Bija doma nopirkt citu, bet tas neaizstātu veco. Un es arī kā nekā jau biju izaugusi...Tā es paliku bez karuseļa. 

Kopš tā laika karuseļi ir mans bezgalīgais stāsts. Tie mani uzrunā visur: gan pilsētās, gan bildēs, gan filmās... <3