patīk darbā rīti, kad esi viens, mazgā grīdu un dungo mantras. heh, kādu brīdi skaitīju mantras, lai attīrītu vietiņu jaunai dienai, lai vecā enerģija pazūd.. jo gāja traki, sasssodīti! Bet prieks, ka kolēģi ir tīri sakarīgi cilvēki, kuri nav lielie naudas racēji. līdz ar to, ietekmēt mūs ar algas pazemināšanu nevar. tas nav lielākais iemesls, kāpēc strādājam vietā ,kur esam satikušies. strādājam, jo viens ar otru esam čomi un viens otru varam arī aizstāvēt pret netaisnībām. neessam drāžami kociņi, bet puikas un meitenes ar taisnu stāju un nelocīsies netaisnas tiesas, rungas vai kundziņu priekšā. katrs zina savu blusu, ir gājuši cauri visādiem laikiem un darbiem. tāa vienkārša mums tā doma- ja nemāk ar mums strādāt un noorganizēt darbu un saprast kolektīvu- nav taču viegli un nebūs viegli! ehh,,, jaunie priekšnieciņi. ne vadītāji, nē- visi tik priekšnieciņi, priekšnieciņi..sajūta, ka visus māca strādāt kaut kādā metāllūžņu fabrikā par galvenajiem..
un neko ļaunu nedarot, tik skaitu mantras, skaitu mantras..
un labās dienas ir pienākušas. miers.
bija brīvdienas, atkal cits skats uz darbu un pat vēlme turp atkal doties un darboties..

bet ir brīvdiena šodien. heh, veļas diena, mana lielākā un varenākā prāta un ķermeņa attīrīšanas kūre. jo veļasmašīnas jau vēl nav, tāpēc tik mērcējam un beržam un viss tik tīrs viss tik tīrs. esmu sajūsmā par šo nodarbi. un rokas vienmēr tik baltas baltas paliek :)

Oh, jā.. kurus līdzekļus un bio pasākuma jūs lietojat? nevaru saprast, kuram ķerties klāt pirmajam, lai nav vairs ķīmija jālieto..

njjaaa. what can i say... gobish ir atpakalj tiimekljos! beidzot!
un pateicbas par to visu telepatiski sutiet virishkjim I. heh.
laikam jau kompensejas shis priecinjsh ar to murgojumu kas notikas sestdienas vakara, kad mana prata bija vieniga doma- ielist silta vanna, beidzas ar pljeegurainu kompanjonu pa mezjciema ielam un vakteshanu lai neparkapj par 16ta stava balkona margam, jo viss lieliskais iq limenis bija noslidejis zem nulles atzimes.
nu ja. bet goba tagad majas sedes kadu laiku slima. konjuktivits+ alregija pret kaut ko nezin ko ,kas padarijis mani par vampiriska izskata butni. sodien un vakar darba esot no klientiem jau savakusi esmu sarakstu ar zalem kas redz man butu japamegjina un visadu dziednieku un dakterisu vardus un adreses... ja es tam visam kertos klat, tad noteikti paliktu par kadas x-failu serijas cienigu alien.
tas ta pagaidam, pirmajam welcome back ierakstam deres ;)

galvā stāv viens manifests, kas būtu jāieburto ari rakstiski.
heh. pēdējais laiks, citādi daudziem ir sarežģīti sadzīvot. ar mani.

kāds varbūt grib tikt pie sēnītēm gailenītēm? :)
droši var padot zinu. jo šodien baaajgi daudz salasījās..

filmas kuras es nesaprotu un šķiet nederīgas, ir tās, kurās action notiek 'caur miruša cilvēka' redzējumu un stāstiem. tikko piemēram apskatījos the lovely bones... un? nekā! galīg neuzrunā. teiksim the bucket list vai seven pounds ir bik savādāk. the bucket list ir vispār tīri feins, jo ko tādu vajadzetu ik pa laikam profilaksei darīt ar tādas listes uztaisīšanu un dullu lietu sadarīšanu. bet tie mirēji kas runā,stāsta stāstus un kaut kur ceļo un tur tjip rāda debesis un tādas padarīšanas...eeeej tu nost, norakstu pie danielas stīlas un rozamundes filčeres vai kā tur ekranizējumiem. vismaz tā uzreiz nenāk neviena filma galvā,kas būtu tomēr radījusi patīkamas pēcsajūtas vai vispār sajūtas. tad jau es labāk skatos par izdomātām trušu vai leopardu debesīm, bet ne cilvēku. jāuzmet acs savai filmu listei kādā reizē, varbūt tur kas ir aizķēries..

mežš ir licis saprast,ka arī viņam ir sava mūzikas gaume.
katru reizi iemaldoties ogās vai sēnēs, tiek skandināta mūziciņa. un tad var manīt reakcijas,cik dāsni mežš dod tos savus gardumiņus. ja mūzika vinam patīk, tad viss ir kā no pilnības raga! ja mūzika ir so so, tad neko roka nedabūsi..
mežam patīk
joan jett
morrissey
rem
the music
the libertines
frīdas saundtreks ari iet pie zariem

bet rauc viņš degunu pie
modest mouse
lcd soundsystem
hot chip jaunā albūma
super furry animals

tapēc pirms eju uz mežu, sasssodīti rūpīgi izvēlos meža skaņu celiņu.

sēžu tagad un štukoju,ka jālien migā. bet 4936domas kas uzreiz skrien caur galvu tik un tā neļautu aizmigt.
bet ir vien lieta ko skaļi gribu pastāstīt..nu tāds skribelējums nesakarīgs gan jau sanāks.
varbūt tikai daži nojauš,kāds priekš gobiņas ir šis periods,kurš tiek datēts ar maija vidu kā sākuma mirkļiem.
un tomēr nenojauš neviens. bet tas ko es gribu teikt,nav sūkstīšanās un kaut kādas žēlošanās...pavisam citādi...
es gribu teikt sassssodīti neizmērojamu un apburbuļojošu PALDIES! vai arī jāsaka,ka man spēka nepietiktu lai visus sabučotu tā,lai sajustu cik man ir liels prieks par draugiem kas man ir blakus. arī par jaunajiem draugiem,redz sanācis tomēr sadraudzēties,nevis tik riebumā raukt degunu. visi notikumi un pasākumi kas ir notikuši šo mēnešu laikā ir bijuši kā glābšanas riņķi katrai jaukai dieniņai! un un un...nevaru pat iedomāties cik ilgā laikā vai kad spēšu sākt atmaksāt ar tikpat labu cik jūs man esiet sadarījuši. nav jājautā par ko...tas ir vienkārši par to, ka ir būts pareizās vietās un pareizos laikos un- esiet man ļāvuši būt šajos laikos un vietās.
bet kā ir zināms,ka man netīk daudz rakstīt, teikšu tā... turpinājums sekos un visiem tajā ir jāpiedalās.
mīlu.

Roka un galva grib sadarboties.. soreiz gan ne ar otām un krāsām..bet ar burtiem. Ir atnākušas dienas,kad atkal gribas runāt skaļi. Ne decibelu ziņā. Skaļi.neko nenoslēpjot, nenoklusējot. Un tas parādās arvien biežāk. Jo cik daudz šo brīžu ir bijis, kad neesi to darījis, ir sakrajusies enerģija,kas dzen tevi stundām pavadīt vienam mežā, izdziedoties, sarunājoties ar sēnēm.vispār es labprāt ar viņām runāju. Un ar pašu mežu. Jo nenotiek nekāds brainwašings.
Tieši tā. Ir pārliecība, ka no malas nedrīkst pielaut nekādu ietekmi un spiedienu...ar vārdiem ‘no malas’ tiek domāti jopcik psiholoģiskie pašdarbnieki..
Yeah, cik daudz var dzirdēt, ka redz kādi viņiem ir draugi, kuriem izstāstot savu problēmu, viņi tikai nosaka –jā jā un bliež tālāk par savām problēmām. Bija uzradusies kādā mirklī ari izmisums,ka, pie velna- kapēc tad jātiekas un jāvalkā tāda verbālā vēmienu bagāža sev līdzi un sasssodīta cerība, ka draugs redz tur palīdzēs un savedīs tevi kārtībā. Hah, patīk man kā tas angliski skan- hope that he will fix you. Or atleast try to do that. Nu neeee. Šī doma ir pārdomāta un esmu no tādas jau kādu laiku atteikusies.. tu vari klausīties, bet lai mani analizētu...neķerties lūdzu klāt. Labāk es runāju ar savu mežu un eju tur ieskrieties. Arvien vairāk cenšos atkratīties no tādām ‘gudrām’ runām un sarunām, jo sanak vien velti iztērēta enerģija un nedod dieniņās,ja kaut kas tiek runāts par kādiem trešajiem, ceturtajiem, devītajiem cilvekiem kuru nav klāt. Patīk vienkārši tīri fakti, stāsti... bet lai tagad izpreperētu un meģinātu saprast.. piedošanu, bet priekš tā ir Kafka, Šekspīra lugas un intervijas Rīgas Laikā vai tml.,jo pašdarbniekiem nav jāeksperimentē uz dzīvu cilvēku ādas...skan stulbi,bet cerams saprotami. Jo kā gan lai dabū beigtos cilvēkus uz kuriem preperēt.
Hah.. vēl kopumā ņemot.. vispār sāk apnikt runāt. Runāt- tādā civilizētā veidā,hah. Par gudru spriedelēšanu vispār var aizmirst. Viens,kapēc tas notiek, ir tapēc, ka kārtējo reizi viss šķiet nevajadzīgi, jo visur runā par vienu un to pašu. Otrs- tas,ka neko nezinu un kapēc tad vēl runāt. Trešais ir tas, ka- ļauju jums runāt. Ceturtais- iekšiņās pārdzīvotais šķiet nu taaaaaaads,tjip personisks, lai to skaļi teiktu. Un laikam jau pēdējais- vieglāk domāt ir tad,kad ir klusums. Njaaa.
Un tapēc patīk darīt lietas,nevis runāt... un, ja kaut kur notiek runāšana, tad daudz reiz teiktais būs čukstos,lai nemulsinātu citus.
Varbūt no malas izskatās kā vienaldzība, sarunas tēmas mainīšana, kārtējā nerunāšana, mūzikas ieslēgšana... bet tā nav. Nosacīti nav. Jo ir ļoti ļoti interesanti kas notiek ar cilvēkiem un ko viņi dara un ko saka.. bet man ir iepaticies tā arī to uztvert... katram savs...nav taču vienotas formas un patiesības un tas mani sajūsmina. Pasaule sajūsmina veeeeeeel vairak kā pirms tam!
Un tagad man apnika rakstīt par nerunāšanu. Ir vēl daži punkti ko vēlētos aprakstīt...vismaz mēģināt, jo neesmu burtu pavēlnieks. Un par nākamajiem,kad vēl skaļāk gribēsies ko teikt..

p.s. nav jau tā, ka goba vispār beigs runāt un viss. bet jopcik, 26to vakaru pēc kārtas runāt par karstumu,piemēram, ir taču nežēlīgi pret sevi un citiem. ir interesanti taču nevis preparēt blakus cilvēkus, bet mīlēt tādus kādi viņi ir, jo nekad nevarēs ielīst citu ādā un saprast ko kapēc kurš dara. labprātāk daru muļķības un skaļi dziedu un runāju par fantāzijām..
nav gluži tā, ka varētu izspēlēt ainu no donnie darko kur skolotajai liek to lifeline put up in her ass, cos nothing isnt that simple in life.. bet visu kopa saliekot no šī palaga- vajag vienkāršāk, jo viss ir bijis pārak sarežģīti, ka nav vairs redzams tās skaistās vienkāršības, aiz tam runām, paliek pārak maz laika mīlestībai un mīļumam.. vardusakot daudzpunkte...

pēdējais atklājums- nemācēt nebūt kopā.

konkrēts bļed.
tad kad vajag, tad runājamais nāk pa visām malām laukā.
bet tagad? laikam jau trakākās 15 minūtes manā dzīvītē.
nu nemāku es skaidrot cilvēkam par savām sajūtām. nemāku salikt pa datumiem un ar precizitati atbildēt kāpēc viena nedela jutos ta,otra jau savadak.
ajjj..ja virieshi ir cukji,tad sieviski jau ne labakas.

aaaj, bāc. lasu ik pa laikam vecos postus te cibiņā. jūtu varavīskne,tra lalalaaaa.

atradu divus svaigus glāzīšu komplektus.
tiešām, gads(nu jau bik vairāk) tallinasielas dzivokli ir pagājis sasssodīti ātri.
joprojām meklēju kadu, kuram vajadzīgi metāla un plastmasas spaini. kādam vajag ar tāš govju ziepes un vilnas aizkarus? bāc.
un vēl joprojām sanāk atrast jaunas un jaunas lietas kuras nepamaniju agrāk. tēvocis tomēr bijis baigais džeks,hehe. vēl atradu vina zālītes un arī sazin cik senas rozīnes. tūlīt jau tik izēstas. sekas? -nuuuu...mājas esmu nodrosinajusies ar aktivo ogliti,hehe.
un vispār- kaut ari ir nepieciešamības kuras spež iet kādā mirklī prom no dzīvokļ, pārāk mīļoju šo vietu. pat sajuta ir tada, ka beidzot ar dzivokliti sanak sadarboties. zin, visas tas auras un chakras un visi tie fenshui stuuri un kakti. laikam jau esam sadzivojushies. laiku jau prasija.
kaut kad nakamnedel iemegjinasim tos glazisu komplektus,ja?

filmas kas stāv listē un no rītdienas tiks skatītas iekš manām četrām sienām kopā ar visu skapju krāmēšanu, pirms-gatavošanos uni un sazin vēl kādām ķēpām..
Bruno
Hide
district 9
blow
green street hooligans 2

tāpēc teorētiski-pavisam drīz es došos migā,jo izskatās, ka rītdiena sanāks gara diezgan.

emmm...laikam jau tieshaam ir bik dulli.
kura diena jau ir pec kartas kad tiek skatita viena sex and the city serija aiz citas. nonstop my friends.
ajj, bāc, nakammeness laboshos. un ari mainishos. wanna change, need change...

rīta kafija jau kūp, un jauna ideja lai pabeigtu dzīvojamas istabas un virtuves sienu ir dzimusi. tā kā abas tiek līmētas ar visādu gramatu lappusēm, attēliem un dzejām..tad izdomāju ka tad likt lietā tēvocīša savāktās kalendāru lapiņas.
un tagad šķirojot kuras tad var piestiķēt pie sienas, atradu lūk šādu lapinu no 17tā septembra kaut kur 1982/3 vai 4 gadā. nevaru atrast precīzo gadu. sēžu saules pielietajā dzīvokļa istbā, čāpstinu gardo kafiju un ļaujos, tiešām ļaujos lapiņas burvībai un neviltotajam naivumam.

tātad. here you go...

"Mūsu galvaspilsēta 2000.gadā".

Rūpes par cilvēku nosaka padomju arhitektu darba virzienu, radot nākotnes pilsētu projektus. Tā tas ir arī Rīgā. Kāda būs mūsu galvaspilsēta 2000.gadā? Rīgas nakotne piederēs leiliem dzīvojamo namu kompleksiem, kuriem līdzās būs izveidoti administratīvie centri un rūpniecības uzņēmumi. Darbs, sadzīve un atpūta tiks saskanīgi apvienoti.
2000.gadā Rīga, kas būs izaugusi krietni lielāka, nepazīs attāluma un transporta haosa problēmas. No jebkura pilsētas punkta varēs 20 minūtēs nokļūt citā punktā. Svarīga loma būs autostrāžu krustojumiem. Šīs satiksmes artērijas šķērsos pilsētu virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un no rietumiem uz austrumiem. Ceļi krustosies četros līmeņos: pirmais stāvs- gājēju zona, otrais un trešais- automašīnu, ātrgaitas komunālā pasažīeru transporta maģīstrāles un pilsētas ielu dzelzceļš, ceturtais stāvs- pārejas. Vairākās vietās izbūvēs helikopteru laukumus.
Bet kas notiks ar Vercrīgu? Pilsētas vēsturiskais kodols tiks saglabāts. Taču nav šaubu, ka arī tur notiks lielas pārvērtības. Viss šis rajons kļūs tikai par gājēju zonu. Atsevišķās ielās izveidosies tirdzniecības un administratīvās iestādes."

tā neko sev,ne? ari 2009.gadā tas viss joprojām šķiet kā zinātniskā fantastika :)
kafija joprojām garšo labi.

jopcik, darba tomēr naf izdevies atkost kā klabināt cibā.
bet nu neko. bet ir biki spars to darīt no mājām,heh.
tjip nav jau daudz ko teikt, atkal jau vien tie dullie ikdienas sīkumi. izdegušas spuldzītes, nepabarots kaķis, neizdzertas kafijas kruzes.
šorīt jau visa pamošanās sākās ar dullibam.
modinatajs uzlikts(nu labi, veseli trīs) uz plkst 3:45, lai var piecelties, iedzert kafijas šļuku, iztīrīt zobus un aiziet uz businu,lai ved mani uz to rix. aghaaaa...un ta jau sanaktu otra mainja pec kartas,kura sakas no 6iem. agrak ar tads grafiks ir bijis un ir izdzivots. pirmo reizi kops es ir rix māja..bāc,,šitāda celšanās. busiņš gaidis pieturā 4:55. cikos gobas prāts piesleedzas sai saulei? 4:50! feini! rāvu mugurā ko vareju. sametu soma ar visu kas pa rokai nu bija un bliezu. un noveicas ka vel nekad- paspeju!!! maate varone! :D aizbraucot uz darbu secināju, ka viss gandrīz ir čikeniekā,itkā nekas nebutu noticis. kaa tad. a kursh tad krushturi uzlika? :D
bet tas jau sīkums. biju gatava kaut vai basam kajam bliezt uz pieturu. johhaidii. taadaa garaa ari visu dienu nodziivojos. un shodien toch shkjiet- nekur nav tik labi ka majas un miljakais priekshmets ir gulta.
pīīīs!

jopcik, rīt tomēr darbā mēģināšu atrast veidu kā iebradāt cibā. wanna be back :P :D

nu ko lai saka. darba IT džeki ir tiešām panākuši savu,haha.
nogrieza darbā klab.lv un ar katru dieniņu arvien mazāk un mazāk prātā ienāca apstīties kas notiek cibiņā. un pienāca brīdis kad pavisam aizmirsu par šo iestādījumu. bet nu uz brīdi iemetīšu aci kas tad te notiek, kopā ar savu brokastu kafiju,hehe.

oj,cibiņš naf klabināts kādu laiku. ehh.
ko ta lai saka, ka viss kā latīņamerikāņu filmucī?
šodien konkrēti varētu kliegt un skriet stundām, jo vakar...bāccc,dusmīga uz sevi kā vēl nekad par vakardienu.
liels un skaļš fui par sevi.
tūlīt vismaz uz pusstundu izbliezīšu laukā(ceru ka tik ilgi izturēšu šodien). lai mazāk eneŗģijas ko pūcēties un nervozēt.
bet nu nav vēl īszinas,jopcik, nav. atdosu visu lai būtu-plinnnnggg un īsziņa klāt.
au.