Goba
08 April 2009 @ 11:27 pm
 
jopcik, mugura liek par sevi manīt.
bet šitik jauka diena kā šodiena, atsver visu. tik tagad kad sēdi un esi mieriņā, saproti,ka esi beigc akal. huh.
 
 
Goba
08 April 2009 @ 12:52 am
 
tieši tā, tieši tā jaukumiņi.
katram savs sūds galvā. un nesakiet man, ka viss kārtībā.
to sakiet citiem.
a kas pašai galvā. fui.nu ok, daļa ir jaunās tabaciņas smaržas...bet pārējais.
galvenais jau nesalaist visu pa pieskari. bet kas tad kaiš tām sīkajām sado-mazo mentālajam tieksmēm, sak, tik audzina raksturiņu.
tikmēr iekšā ir visādi ķēmi, pa nezin kuru laiku laukā spēj izspraukties pūkainums.
šodienai ir jādara gals. savus brīnumus tā jau ir sadarījusi.
liekam jaunu bildi iekšā!
 
 
Troksnis: genesis-man on the corner
 
 
Goba
05 April 2009 @ 06:46 pm
in a broken dream...  
pēdējās dienas ir visai dīvainas, bet darbīgas.
darbs kā darbs. aizvien vairak putnu sākuši lidot, līdz ar to daudz vairāk darba. un labi vien ir. citādi kauli dibenā drīz būs pilnīgs vraks. bet līdz ar to ir feini- vakar kura bija paredzets es,dators un lady gaga pārvērtas par rokmūzikas vēstures stundu. tas nekas, ka viens no trim tā vakara musketieriem nolūza un ritmiski krāca! heh. pārējie divi varoni sēdēja un pļāpāja un iedvesmojās. un tā jau ir- you never know where the day may take you..un ļauj satikt nezinamus cilvēkus, kuri ir feini un iedvesmo. protams, nav labuma bez ļaunuma, jo otrajā dienā tiek sasssodīti nepieklājīgi ilgi kavēc darbs. bet darbā viss ir super un forši un tiek pīpēc pārāk daudz. visi vaino saulaino laiku. pēc darba, kad visi jau ir busiņā un līkumo uz mājām, tiek smiets kā vēl nekad. redz, tomēr dullais čekinistu puika tomēr liek smieties no visas sirds,nevis tikai brīnīties par ikdienas tirliņgājieniem. tiklīdz esi pārkāpis mājas slieksni- skan telefona zvans. hooold me tight..jā, lūdzu? klau, es barukšu no vecrīgas mājās, piestāšu pie tavām. sacīts-darīts! līdz pulksten 4iem no rīta tonnām mūzikas un vārdu..un beidzot!-gobish bija spejīgs nogulēt līdz 12iem!!! ilgi kārotais sapnis piepildījās!!! tik jauka kompanija un vakars tāāaaa sasparoja un iedvesmoja, ka lielais grāmatplaukts istabā ir likvidēc.tagad stāv pa detaļām istabā un virtuvē. istaba uzreiz manami lielāka un vairak vietas pavasara gaisam.
huh....sagurums ari jau jūtams...bet tik jauki...kā sacīt jāsaka-keep going!
 
 
Goba
03 April 2009 @ 11:31 pm
 
es un kompis un lady gaga.
rižiks akal izmucis. cūka.
 
 
Goba
02 April 2009 @ 10:19 am
 
vispār plānā jau bija izgulēties(respektīvi-nošņākuļot līdz pat 12iem..). a kas tas? jau 10it un esmu augšā!!! tā saule kas p alogu iekšā- liek celties un kustēties.es gan vēl bisķiņ pavāļāšos, bet rosība rokās un kājās jau ir jūtama! :)
 
 
Goba
29 March 2009 @ 02:19 pm
 
nu sitiet mani nost. esmu slinka. visas šitas brīvdieniņas..arrrrrrr..dupsi no majas laukā ir sasssodīti grūti izvilkt. klāt vēl arī nesaprotams sajūtu pagrimums. uz smukajām filmām un ceptiem kartupeliem turos kā uz antidepresantiem! bļe vienkārši. ķeršos pie krāsām un līmes un pieveikšu savu strīpaino virtuves sienu. un ķeršos ari pie smagās artilērijas-attā attā milzīgais grāmatu skapi lielajā istabā. vajag izlādēties un mēbeļu dauzīšana palīdz.
 
 
Goba
29 March 2009 @ 01:04 am
 
šovakar kā tāds narciss. samīlējos savos matos. negribu pat gulēt iet, heh.
izskatās tiešām jauki.
nu jau arī mminkāni iet migā, es ari..diena iet uz galu. vēl tikai viena filmiņa, tikai viena(hehe).
 
 
Goba
28 March 2009 @ 09:37 pm
 
shodien par spiiti tam, ka skatos jaukas filmas, ir besis. un niknums ari. un nesaprašana un vēlme ārdīties un kliegt.
nāk, tas pārmaiņu vējš jau nāk. atkal tā sajūta kā šokolādes filmā..neizbēgama..
 
 
Goba
28 March 2009 @ 01:23 am
 
what can i say- screw yourself!!! mana intuīcija tomēr fakin nostrādā.
zjeel ka netiku uz baložiem. ehh..bet mugura stiiva. jaasagaida maasa no ballēšanaas- jaaiemet acs kaadaa filmaa un migaa iekshaa.
huh..bijusi tomeer traka dieninja.
 
 
Goba
26 March 2009 @ 11:07 pm
 
ar riitdienu arii atskaasim skrieties.
atsaaksim arii svenska svenska murmuleet.
riit darbaa kaut kaada fakinaa filmeeshana, kas mani kaarteejo reizi besii, jo neviens naf centies dullos kreklus sataisiit normaala lieluma.
ja riit neizvelkos liidz savam kalnam, tad tikai taapeec, ka monteeju darba kreklu lai izskatiiitos pieklaajiigi, blje.
 
 
Goba
23 March 2009 @ 09:43 am
ciemiņi, filmas un brīnumiņi  
vakar uzradās vēls ciemiņš. kopīgi iedzerta tēja,papļāpāts un galvenais- mani pierunāja noskatīties green street hooligans.
woohoooo..tāda filma..bez vārdiem. lieliska! nikna, bet laba. nebūtu atnācis visis, vēl mēnesi marinētos ar to filmu.
riktīgi jauks vakars sanāca. vēlu gan beidzās, bet šodien enerģijas pietiks jaunai darbdienai.
un vēl tik saulainā laikā!
pēdējās dienas ir vienkārši brīnuminu pilnas.
 
 
Troksnis: i am the walrus
 
 
Goba
21 March 2009 @ 04:29 pm
 
jau kādu nedēļu man ir sajūta, ka alberts pārvēršas par cilvēku :D
 
 
Goba
20 March 2009 @ 11:42 am
 
vienos gumijniekos :D
šodien velk uz ko traku.sarunāt trakas un muļķīgas lietas un sadarīt dumjības.
varbūt tas ir uz mirkli..bet ir jauki :D
 
 
Goba
20 March 2009 @ 01:06 am
 
ir tik jauki, kad abi minkāni ir blakām. viens aiz noguruma iekritis gultas viducī, otrs atkal manu roku tuvumā.
un tomēr-kāju pirksti salst. šovakar nav vakars, kad var pierušināties klāt un ir jauki.
un vispār esmu pārsteigta, cik ātri gan ir velme, lai atnākot mājās, tās nav tukšas. tieši tāpēc man patīk pusnkats maiņas, kad atbraucot ar busiņu mājās, tev atliek vien iekrist gultā un pamosties nākamajā rītā.
savādi. tagad zeķes kājās un migā iekšā. pienācīgi jāsagaida sava brīvdiena- ar vēlu celšanos un garrrdu kakao :)
 
 
Troksnis: hurry to go easy- a guy called gerald.
 
 
Goba
19 March 2009 @ 01:27 am
 
joptvaj. sēžu un pētu savu friendlisti un jūs visi(lielākā daļa) liekaties tik sassssodīti gudri!(un esat jau arī, jo visticamāk, ka es esmu ta, kura palikusi vienkārši ar mazāk rievam galvā). huh.pat grūti koncentrēties tādas listes lasīšanai.
arlabunakti.
 
 
Goba
18 March 2009 @ 12:49 am
 
hehe, vēl secināju ,ka laikam jāsāk cīnīties ar brīvdienu paradumu, kad pa māju klīsti puspliks. jo tad kad zvana pie durvīm- tu tāds viņas arī atver un tikai tad samulsti,ka -ajajajajaaaaaa...fui.
 
 
Troksnis: joe cocker
 
 
Goba
18 March 2009 @ 12:36 am
 
bet beidzot ir atsākta verbalā komunikācija ar aizjūras zemēm.
tas priecē, jo vēl jau visādas djēlas kopā jāsadara. un nevar jau tā izlikties, ka nepazīst vai negrib pazīt.
 
 
Goba
18 March 2009 @ 12:29 am
 
nurrrrrr un murrr...tiker citi vēl hostelī nodzied savas balsis(žetons maniem mīļumiņiem), tikēr es esmu nolēmusi rausties beidzot kā civilizēts ciuvēks gultā un izgulēties. protams, ieritināties blakām kādam un sasildīt savas aukstās pēdas ir cits(vakardienas) jautājums. bet šodien miegs, lai gobish ir gatavs pārējām nedēļas trakulībām :D
un mazā mazā rīga, kurā var satikt savus skolasbiedrus, bet nevar atrast savu kaķi, jopcik.
vēl sto-gram un šodienas filmai beigas.
come together!
 
 
Goba
17 March 2009 @ 08:42 am
 
pagaidām naf ne jausmas ko es darīšu ar tām krējuma pakām ,kas vakar tika sanestas.
pankūkas bija labas arī tāpat vien. visi šodien dzīvi? :D
 
 
Goba
16 March 2009 @ 03:52 pm
 
atvaļinājuma laikā prātoju par vēl vienu caumuriņu vai zīmējumu 4ever.
kurs labāk?