Cenšos rast kādu loģisku izskaidrojumu, kāpēc evolūcija (?) ir paredzējusi šo jaunās mātes miega badu. Es burtiski dilstu gan fiziski, gan mentāli un drusciņ sāku satraukties par savu veselību. Stundas diennaktī kaut kā savācu, jo guļu ar viņu arī pa dienu, bet tas nelīdz. Mēnešiem nav gadījies gulēt ilgāk par trim stundām pēc kārtas un arī tās ir ekskluzīvas. Vienu īsu brīdi viņš gulēja divas reizes gandrīz pa četrām, bet tas bija sen un laikam neplāno atkārtot. Lasu grāmatas, mazliet arī internetu par šo tēmu, bet viss mani dara tikai nelaimīgāku un es nezinu kā sev to racionalizēt, karmisks sods, bļaģ.