<- kaut ko atgādina? hehe
















<- te Zaķis dziedina darbā traumēto muguru












*Dēļ ilgulēšanas, pēc sestdienas 9horizon-Soundarcade de bār Leningrad Vecrīgas pastaigām, un rīta čammāšanās izbraucām no Rīgas tik kādos 15’os nevis 12’os, tā kā galā pa Pokaiņu takām un veļu kakām, akmeņiem un piepēm nācās staigāt raitā solī, jo 18os sāka mesties tumšs un fināls bija galīgā tumsā.

Pokaiņos es lēmu apčurāt ēterisko akmeni, un man pēc tam nedēļu sāpēja penis.

ha ha ha ha ha!

Bet par pasiem pokieniem... zeel, neesmu bijis, bet gan jau :)

kādu kilometru no Nākotnes zīmes kādreiz atradās manas mammas māja.
Bet Pokaiņu mežu agrāk centos apciemot katru ziemu, kad visi koki apsniguši, sniegs gurkst zem kājām, un sajūta kā baltajā pasakā.

Pirms vairākiem gadiem gadījies pabūt, - kopumā gana atmosfēriska vieta.

Tur škiet vislabāk būtu palikt kādreiz pa nakti... un vienam pastaigāties, tad laikam vairāk izjustu to atmosfēr spokaino. Bij doma šoreiz ar geokešu meklēt, taču dēļ uzbrūkošās tumsas nebij laika :)

eeeh, es ar tur tieshi sveetdien peecpusdienaa biju :)

tad jau laikam pa priekšu gājāt, mēs nevienu nesatikām mežā :)

es pirms kāda laiciņa ilgāka biju & ļoti patika.
mierīgi, mierīgi, nomierinoši:)

heh, nu mēs taču bijām toreiz 2006ā ar Anrij, Antr un Krī ;)

ahaa, tad jau ar;)