^^

there is nothing without love

bitches be bitches

klausamies donna lewis, izgaismotām sniegpārslām skrienot vējstiklā, un ik pa laikam reinis klusi iesmejas
13 un 13 stundas
♡

sēžam Boloņā pie apaļa galdiņa, kurš esot tik pat resns, cik Roberts Smits šobrīd, dzeram zelta buldogu un es atkal apraudos

mēnešu mēnesis

kāds atbrauc ciemos, kāds ēd kartupeli, kāds dzer kolu un kādam asiņo celis
šonakt vests-pārdaugava mājupceļa gaiss smaržo pēc tīruma

lillijas, ceļojumi un alus ir labākie veidi, kā notriekt naudu.

nenormāli gribas kopā smieties līdz sāp vēders

sēžam uz pamestas mājas otrā stāva terasītes, ir drošivien kādi 8 vai 9 no rīta, saule spīd acīs un šis atgādinot kaut kādu krievu filmu
dzeram savus aliņus, karinam kājas pāri malai, mētājam akmeņus un runājam par to, cik jauki būtu, ja lejā būtu baseins, kurā iekrist
12:20 ir autobuss uz smilteni
izklausās, ka man ir 16 gadi

man pirms pāris stundām uznāca tādas skumjas(šeit iederas žests ar izplestām rokām)
tik daudz visādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi tur paliks. idiotiskas izdarības, arī ļoti veikli gājieni. smaidiņi tādi un smaidiņi šitādi. siltas rokas, slapji mati, uzvaras & zaudējumi

pēdējās vakariņas. viss novākts un tumšs, palicis uzticams bariņš zem pēdējās lampiņas.
uzskrēju uz jumta un apskatījos uz mums no augšas
atā, preses nam, i loved you so

kāds nodzēries tips man reiz skumji teica -
es gribēju tikai to, ko var dabūt uzreiz
un izrādījās - es neesmu gribējis neko.

šovakar var redzēt, kuri ar kuriem ir sasieti caurspīdīgā diedziņā
sastrēgumi un nomiršanas

M: es sapnī redzēju, ka tu esi stāvoklī. nē, no sākuma Annija un tad tu un jūs to slēpāt
L: varbūt tas īstenībā nozīmē kaut ko citu?
M: droši vien to, ka man atņems sildītāju..

domu spēks you say

tas gaitenis, kur smaržo pēc ģipša un vīrakiem un griesti ir bezgalīgi. šur tur ar puzuriem

Tradition
For years cyclists have simply shaved their legs.

pareizs laiks 2:48, ārā mazliet gaišs un gaisā 22 grādi
šis ir vasaras putukrējums un cerams, ka viņa ir daudz
-
tikko griezu aizkarus un nodomāju, ka tieši šajā brīdī šķiet tik normāli un pašsaprotami, ka cilvēki dzimst un mirst. ar uzsvaru uz pēdējo - bez tukšuma, traģikas un kamoliem. ar emocijām, jā, bet bez vilkmes
ir un nav. tā taču jābūt, galu galā - tā ir vienīgā lieta, kuru varam paredzēt for sure un kurai nolemti it visi.
un tad nodomāju, ka vajadzētu saglabāt šo sajūtu - meitenēm mazā somiņā, puikām žaketes krūšu kabatiņā. tādiem vēsa prāta iegūšanas mirkļiem. bet viņa jau īsti neglabājas, atnāk reti, kā maziņš lietus, un aiziet.

go figure.

- mēs ar lindu esam mierīgi kā galda etiķis, olga trako