|
27. Nov 2015|13:10 |
No personiskajiem novērojumiem: daži Latvijas sabiedrības mīti par bēgļiem Zviedrijā.
- Mīts: bēgļu uzņemšana konfliktē ar Eiropas vērtībām.
Faktiski: tiesības brīvi pārvietoties ir daļa no cilvēktiesībām. Cilvēktiesības, atbalsts individuālajai brīvībai un atvērtība savukārt ir tradicionālās Eiropas vērtības vismaz kopš apgaismības laika. Vai tās nesanāk daudz senākas, līdz ar to tradicionālākas, salīdzinot ar vēlmi "dzīvot kā pirms piecdesmit gadiem" (kuru realizēt tik un tā nav iespējams)? Eiropas vērtības līdz šim nav izrādījušās vājas; pārsteidzošā kārtā tās ir vēsturiski bijušas daudz, daudz veiksmīgākas par jebko citu.
- Mīts: bēgļu uzņemšana ir Eiropas valdību un politiķu uzspiests lēmums pretstatā "tautas gribai".
Faktiski: pirms dažiem gadiem veiktā aptaujā, 91% zviedru atzina, ka migranti dod ievērojamu pienesumu viņu valstij. Tā bija Eiropas valstu vidū augstākā proporcija. Kopš bēgļu krīzes sākuma šogad līdz par novembra sākumam, sabiedrības atbalsts lielāka bēgļu skaita uzņemšanai Zviedrijā ir audzis, sākot slīdēt lejup tikai pēc to pieplūduma pēdējā laikā. Zviedrijas lielpilsētās šoruden ir notikušas masveida demonstrācijas bēgļu atbalstam.
- Mīts: bēgļi ir musulmaņi, un islāms ir mieram naidīga reliģija.
Faktiski: daudzi Sīrijas bēgļi ir kristieši, jo kā tādiem viņiem ir vēl viens papildus iemesls bēgt no Tuvajiem Austrumiem. Interesanti, ka šādi kristiešu iebraucēji uzvedas ne jaukāk par citiem. Kultūras ziņā sīriešu kristieši ir daudz tuvāk sīriešu musulmaņiem nekā ziemeļeiropiešiem.
- Mīts: bēgļi ir necivilizēti un neizglītoti.
Faktiski: 60% bēgļu no Sīrījas ir vismaz vidusskolas izglītība. Tuvu Austrumu mūsdienu civilizācija ir vairāk vai mazāk likumsakarīgs turpinājums turienes vēsturiskajai kultūrai, kura ir senāka par Eiropas. Cita starpā, semīti citu etnisko grupu vidū izceļas ar augstu IQ, bet izglītības līmeņa ziņā tipisks bēglis, iespējams, pārsniedz vidējo Eiropas pilsoni.
Attiecībā uz citu reģionu bēgļiem - zinātnei nav pārliecinošu argumentu, ka nācijas būtiski bioloģiski atšķirtos viena no otras veidā, kas ir sociāli nozīmīgs. Kultūra vismaz vēsturiski ir noteikusi lauvas tiesu no sociālajām atšķirībām, nevis gēni. Zviedru vikingu pēcteči dzīvo valstī, kura 2014. gadā atzīmēja 200 gadus miera. Ja vēl atceras to, ka Skandināvijas tautas vēsturiski ir piederējušas pie atpalikušākajiem Eiropas nostūriem....
- Mīts: migranti ir izveidojuši geto rajonus.
Faktiski: Geto rajona piemērs dzīvē: http://goo.gl/Y2L6YB. Vai nebūtu labāk dzīvot tādā, salīdzinot ar dažiem Rīgas nostūriem, nemaz nerunājot par ASV vai pat Eiropas lielpilsētām?
- Mīts: Zviedrija ir kļuvusi par "izvarošanas lielvalsti".
Faktiski: izvarošanas gadījumu skaits starp valstīm nav objektīvi salīdzināms. Zviedrijas "skaitļi" ir lielāki atšķirīgu likumu dēļ: izvarošana ne obligāti nozīmē aktu; formāli ņemot, pietiek ar negribētu franču skūpstu; izvarošanai grupā kars gadījums tiek reģistrēts atsevišķi; par izvarošanu sievietes ziņo frivolu iemeslu dēļ (Juliana Asānža gadījums).
- Mīts: Rietumvalstu sabiedrībā valda "liberālā cenzūra", kuras dēļ savus uzskatus paust atšķirīgi domājošajiem nav iespējams.
Faktiski: Zviedrijas sabiedrībā tāpat kā jebkur notiek debates par migrāciju. Pret migrāciju skeptiski noskaņotā Zviedru Demokrātu partija ir viena no lielākajām valstī. Tiesa gan, savu skepticismu Zviedru Demokrāti argumentē ar iemesliem, par kuriem "tradicionālo vērtību" aizstāvju varētu par to nebūt sajūsmā: piemēram, uztraucoties par to, ka geju tiesības varētu apdraudēt islāma lomas pieaugšana sabiedrībā.
- Mīts: uzņemt imigrantus nav ekonomiski izdevīgi.
Faktiski: neilgs zinātnisko pētījumu meklēšanas mēģinājums nedeva nekādus rezultātus, kas atbalstītu tādu viedokli. Vismaz daļa ekonomistu uzskata pretējo, proti, ka ekonomiskais ieguvums no migrācijas ir būtiski pozitīvs.
Man būtiski liekas tas, ka atbalsts bēgļu uzņemšanai ir morāli robusts: gan no sākumā pieminēto cilvēktiesību skatpunkta, gan no utilitārisma (ekonomiskas) viedokļa, gan kristīgo vērtību un citiem skatpunktiem tā ir morāli pareiza rīcība. Pat no reālpolitikas vadīta mutuālisma (reciprocity) skatpunkta - gan Baltijas tautas, gan arī skandināvi pietiekoši nesen ir paši bijuši bēgļu un migrantus lomās.
Arī te par tēmu: http://satori.lv/raksts/10349/Didzis_Melbiksis/Gaidot_Zviedrijas_bojaeju |
|