|
[31. Mar 2021|11:22] |
Vakardien iegāju lielveikalā nopirkt bulciņas un maizi. Ja neskaita aptieku, šis bija pirmais veikals, ko apmeklēju šogad, un droši vien vēl kādu laiciņu pirms tam. (Tas nekas, es zinu sava vecuma cilvēku, kas vairāk nekā gadu nav bijis veikalos.)
Aptuveni pirms gada ieklīdu tai pašā lielveikalā, pa pusei aiz vajadzības, pa pusei aiz ziņkārības par to, kā pandēmija būs izmainījusi lietas. Uz ielām bija jūtami mazāk mašīnu, bet iekšā izskatījās pēc skolas iekšienes sestdienas pēcpusdienā, kad tās ir pavisam tukša un viegli biedējošas ar savu tukšumu. Apavu veikala pārdevēja teica, ka visus veikalus būtu derējis pavisam aiztaisīt.
Bet pēc dažām nedēļām jau kļuva grūti pateikt atšķirību. Mašīnas uz ielām un lielveikala stāvvietā atgriezās. |
|
|
Comments: |
Vienīgais veikals, kur kopš rudens esmu bijis, ir benzīntanks, jo uz pakomātu sūtītā paciņa bija pienākusi tur
Eju uz veikaliem tik pat reti/bieži kā senāk. Neredzu lielu atšķirību burzmu ziņā, varbūt tikai nedaudz mazākas. Ne jau tā ir problēma, bet tas, ka nevar nopirkt lietas, ko vajag, bet negribās dēļ tā tizloties ar interneta pasūtījumiem un kurjerpastu. Nevarēju ziemā nopirkt žurku slazdu/indi, jo non essential trololo. Man bija lielāks risks nomirt no žurkas izvazātas infekcijas, nekā no ķīnasgripas.
| |