Kaut kā pēdējā laikā nerakstās. Nav jau arī ko rakstīt. Nedomāju, ka jums būtu diži interesanti lasīt kā es cīnos ar mazo anarhistu, lai šis uzvestos kā pieklājas. Un nedomāju, ka kādreiz pieradīšu pie kaķiem. Tāpēc dievinu Keiko. Man viņa velta tieši tik pat daudz uzmanības kā es viņai. A tas kaķa bērns to tik vien grib, lai ap viņu čubinas. Labs i'. Es tagad nu strādāt.