Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Šorīt arī pamodos, kā redzat.
Brokastīs notiesāju šokolādes-vaniļas keksiņu ar mandarīnu balto tēju. Pēdējā laikā prasās pēc citrusiem. Iespējams tāpēc esmu piekrāmējusi lielāko mana darba galda atvilkni ar visādu ēdmaņu. Jāuzmanās, ka tik kāds neuzzin', ka man te visādi gardumi. ^__^ Un laikam jau pamanījāt, ka man noskaņojums ir labāks nekā vakar. Bet reizēm man tas tā riebjas, ka esmu palicies tāds noskaņojumu cilvēks, kam ir vai, nu, nāvīgi drūmais garīgais, vai, nu, tāds, ka liekas, ka lidinos mākoņos, un smaidu pa visu ģīmi.
Bet tā laicīgi izkasījos no mājām un darbā ierados precīzi deviņos. Trolejbusā bija viens apskaužamu matu īpašnieks, kas galu galā izrādījās tīri glīts aziātiņš(ja man prasītu, tad es teiktu, ka ķīnietis), kurš garāks par mani, kas jau dīvaini.
Pēdējā laikā pārņem visādas sentimentālas atmiņas un prātojumi. Skatījos Matrix triloģiju(Nu, labi. Pēdējo daļu līdz pusei noskatījos un man apnika.)Atceros, kā Ventspils vienīgajā, bet tāpat draņķīgajā, kinoteātrī, nosvīdušām rociņām ar nepacietību gaidījām Matrix Reloaded un kā ar sajūsmu apspriedām epizodi, kur Neo cīnijās ar daudzajiem aģentiem Smitiem, kad tikko bija saticis Orākulu. Tad tas likās wow!. Tagad es skatos un prātoju, ka tā droši vien izskatās jaunākās datorspēles ar maksimālajiem grafiskajiem parametriem. Un visi tie dialogi, monologi un viss pārējais tik samākslots un iestudēts. Eh..
From other side.. Es tagad vismaz atcerējos, ka šīm filmām bija tīri okay soundtreki. :]