Dīvaini, ka neviens negrib ņemt mani savā grupā(šis bija sarkasms). Ja vien viņi zinātu, ka zinu atbildes vēl pirms viņi ir atvēruši muti, lai atbildētu. Domu uztveršana man sen vairs nesagādā problēmas. Ja kas, atkārtojas vakardiena, kad man ar mammu bija nopietnā saruna, kad viņa nespēja saprast, kāpēc man viss šķiet bezjēdzīgs. Kādēļ man būtu tagad jāuzbāžas cilvēkiem un jāspiež uzturēties manā sabiedrībā, ja viņi to negrib? Vēl kas, visā šitajā kursā netiks izstrādāta neviena nopietna lieta. Kādēl mums būtu jācūko savs laiks, lai izveidotu kaut kādu uzskaites sistēmu, kuru pēc aizstāvēšanas noliks plauktiņā un visi aizmirsīs?