Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Pēc nedēļu ilgām ciešanām un mokām, sagrieztiem pirkstiem un tulznām, negulētām naktīm, sāpošām mugurām un acīm, vajadzētu justies atvieglotam un svētlaimē, jo tas sasodītais darbs ir nodots, bet tā nav. Un joprojām uzskatu, ka visiem arhstudentiem dekanātā par godu kā mocekļiem nepieciešams izveidot mozaīku tehnikā portretus kā Senajā Bizantijā. Arhitekti vispār pēc dabas ir mazohisti, manuprāt, jo nedomāju, ka kāds pēc brīva prāta izvēlētos šitādas mocības.
Un šodien līdz 4iem vārtījospa gultu un spēlēju Heroes3(uzverēju veselās 3 kampaņās ^__^; Jā, jā. Mans iekšējais datorfrīks.)
Un mans tēvs noteikti tagad prasītu, vai šitā dēļ bija vērts pamest LU, tad es māšu ar galvu un teikšu, ka pilnīgi noteikti.
Bet toties rīt ir arhi-plezīrbrauciens uz vienu no manām mīļākajām pilsētām.